|
Zaļā punkta idejas projektu nedēļai skolā
Gada pirmajos mēnešos lielākajā daļā Latvijas skolu notiek projektu nedēļas. Jautājumi par vides saudzēšanu un resursu taupīšanu aptver plašu problēmu loku, kuru projektu nedēļas laikā var iepazīt gan individuāli, gan strādājot grupās. Gan individuālo, gan grupu pētniecisko darbu veikšanai Latvijas Zaļais punkts piedāvā izmantot sagatavotos mācību materiālus, darba lapas un video, kas bez maksas pieejami www.zalais.lv lapā. Idejas pētniecības darbiem
2. Pētījums „Atkritumu samazināšanas iespējas mājsaimniecībās”- individuāli vai grupā izpētīt, cik daudz un kāda veida atkritumi rodas skolēnam mājās, īpašu uzmanību pievēršot tiem atkritumu veidiem, kurus iespējams nodot pārstrādei – iepakojums, iztukšotās baterijas, vecās elektropreces, makulatūra. Izanalizēt iegūtos rezultātus – cik daudz mājsaimniecības atkritumu ir pārstrādājami, cik daudz ir iespējams samazināt mājsaimniecības izdevumus par atkritumu izvešanu šķirojot atkritumus u.tml. Projektā var izmantot darba lapas no darba burtnīcas skolēniem „Iepako, izpako un tālāk?”, kurās atrodama gan atkritumu uzskaites tabula, gan uzdevumi iegūto datu analīzei un jautājumi pārdomām kā samazināt atkritumu daudzumu mājās http://www.zalais.lv/files/18_20_db_kas_nonak_tava_atkritumu_konteinera.pdf
4. Izpētīt iedzīvotāju attieksmi pret atkritumu šķirošanu – ko iedzīvotāji domā par atkritumu šķirošanu, vai šķiro atkritumus, kādi ir iemesli kāpēc šķiro/ nešķiro, kas būtu jādara, lai vairāk iedzīvotāji šķirotu atkritumus.
Idejas grupu nodarbībām
1. Filma „Laika jautājums” – kopā ar skolēniem noskatīties filmu (50min.) par globālo klimata pārmaiņu ietekmi uz Latviju un pēc filmas skatīšanās izmantot kādu no Zaļā punkta sagatavotajiem nodarbību aprakstiem, piemēram, organizēt diskusiju „Kāda būs Latvijas vide 2100. gadā?” un pēc tam mudināt skolēnus sagatavot tematiskus, izglītojošus plakātus (nodarbību apraksti un darba lapas http://www.zalais.lv/files/laika_jautajums_idejas_un_nodarbibu_plani.pdf);
2. Īsfilmas par iepakojuma un elektropreču vākšanu un pārstrādi Latvijā – kopā ar skolēniem noskatīties 4 īsfilmas un tad sadalīt skolēnus nelielās grupās. Katras grupas uzdevums būtu sagatavot plakātu par vienu iepakojuma materiālu, kas pamudinātu viņu vienaudžus šķirot atkritumus. Plakātā būtu jāparādās ne vien aicinājumam šķirot, bet arī norādījumiem kā to darīt pareizi. Īsfilmas skatāmas un arī lejuplādējamas http://www.zalais.lv/lv/sabiedribai/biblioteka/video/;
4. Lugas fragmenta iestudējums – kopā ar sākumskolas vecuma skolēniem var inscenēt Noras Vētras-Muižnieces lugas fragmentu „Palīgā! Palīgā!” par vides piesārņojuma problēmām mežā. Kopā ar bērniem pēc tam pārrunāt meža piesārņojuma problēmas cēloņus un risinājumus. Lugas fragments un uzdevumi skolēniem no darba burtnīcas „Zaļā punkta pēdām” http://www.zalais.lv/files/11-14lpp_lugas_fragments.pdf
5. Iepakojuma darbnīca – skolēni iepazīstas ar materiāliem par iepakojuma funkcijām, biežāk izmantotajiem iepakojuma materiāliem un nodarbības laikā no papīra/ kartona u.c. pieejamajiem materiāliem izstrādā iepakojumu kādam sadzīves priekšmetam. Katra skolēnu grupa pēcāk prezentē izstrādāto iepakojumu un pamato savu izvēli. Gatavojoties nodarbībai var izmantot materiālus no rokasgrāmatas skolotājiem un darba burtnīcas skolēniem „Iepako, izpako un tālāk?” http://www.zalais.lv/lv/sabiedribai/biblioteka/izglitibas_materiali/macibu-lidzeklis-iepako-izpako-un-talak/
Idejas ekskursijām un vieslekcijām
Apmeklēt vietējo atkritumu poligonu – noskaidrot kā notiek atkritumu apsaimniekošana novadā, kādas ir problēmas un risinājumi, kā iedzīvotāji varētu iesaistīties/ atbalstīt tīras vides saglabāšanu savā dzīvesvietā;
Vieslektors no vietējā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma – lekcijā skolēni varētu uzzināt kā norisinās atkritumu apsaimniekošana viņu pilsētā/ novadā, kādi ir iedzīvotāju pienākumi un kā iedzīvotāji varētu iesaistīties lai vide būtu tīrāka, atkritumu poligonā nonāktu mazāk atkritumu.
Papildus informācija:
Rita Bubina
Programmas „Zaļā punkta skola” vadītāja
Tālr. 67039815
Izvēlies videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus!
Tik bieža žilbinoši baltu tualetes podu, izlietņu un dušu premjera TV ekrānos agrākajās desmitgadēs Latvijā nav piedzīvota. Taču arī Baltijas jūra agrākajās desmitadēs nav bijusi tik netīra. EPI nebūt nav vienīgais pētījums, kas to ziņo. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem mūsu jūra ir atzīta par vienu no netīrākajām jūrām pasaulē.
Pirmie soļi jau ir sperti – no jūnija Latvijā vairs nedrīkstēs tirgot tīrīšanas līdzekļus, kuru sastāvā ietilpst fosfāti. Fosfātu nonākšana jūrā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Baltijas jūras gultnē dibenā vairs nav skābekļa – tas nozīmē, nav arī dzīvības. Kas savukārt nozīmē gan nopietnu barības ķēdes ietekmēšanu, gan kaitējumu mūsu pašu un mūsu bērnu veselībai.
Kā uzskata biedrības homo ecos: eksperte, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Dr. ķīm. Rita Poikāne, mums vajag atteikties arī no to tīrīšanas līdzekļu lietošanas, kuru sastāvā ietilps hlors.
„Ļoti daudzi hlororganiskie savienojumi, piemēram, dioksīni, ir toksiski. Šie hlororganiskie savienojumi ir samērā stabili, vidē nesadalās nemaz vai sadalās lēni, turklāt tie viegli šķīst taukos un viegli uzkrājas gan organismā, gan barības ķēdē. Ar katru nākamo barības ķēdes posmu palielinās to daudzums, diemžēl tie ir grūti izvadāmi no organisma. Šie savienojumi ir kancerogēni, mutācijas izraisoši un var tieši ietekmēt gan mūsu, gan mūsu bērnu veselību,” skaidro eksperte.
Lieto videi draudzīgas lietas!
24. aprīlī visa Latvija piedalījās Lielajā Talkā. Emocionāls pacēlums, prieks, un daudz sakoptāka Latvija. Taču no otras puses – ja mēs paši nemestu zemē tukšās plastmasas pudeles, vienreizējās lietošanas lietas un maisiņus...varbūt nemaz nebūtu ko tīrīt? Vai arī – ja, braucot piknikā, mēs pārtiku būtu ielikuši nevis plastmasas, bet gan bioplastmasas traukos un maisiņos, un pēc ēšanas ierakuši zemē – arī tad nebūtu ko tīrīt. Atšķirībā no plastmasas, kas sadalās vidē tikai pēc 500 gadiem, bioplastmasa kompasta apstākļos sadalās jau dažu mēnešu laikā.
Biedrības homo ecos: eksperte, LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore Dr. habilit. sc. ing. Lija Dukaļska ir veikusi vairākus pētījumus par biodegradējamo materiālu lietošanu pārtikas nozarē un atzīst, ka tiem ir vairākas vērtīgas īpašības: „Piemēram, viens no pēdējiem mūsu pētījumiem bija par biomateriāla PLA lietošanu svaigu minimāli pārstrādātu burkānu iepakojumam. Mums izdevās saglabāt burkānu uzglabāšanas laiku līdz 10 dienām, tas ir ilgāk, kā lietojot konvencionālos iepakojuma materiālus.” Eksperte atzīst, ka biomateriāli ir dārgāki, taču uzskata, ka „pamazām ražotājus vajadzētu pie tā pieradināt”.
Viņi dara tā
Māris Gailis, uzņēmējs:
Tukšas plastmasas ūdens pudeles pirms izmešanas vienmēr saspiežu murskulī. Tad rūpīgi iemetu miskastē. Lietoju kokvilnas kabatas lakatiņus, nevis vienreiz lietojamās papīra salvetes. Bērniem un mazbērniem mācu gružus mest speciālās vietās. Ūdeni filtrēju un atkaļķoju ar speciālas iekārtas palīdzību. Jau desmito gadu katru pavasari tīrām Ķīpsalas apkārtni. Lepojos, ka sieva brauc tikai un vienīgi ar velosipēdu.
Artis Nīmanis, dizainers:
Ikdienā ģimenē lietojam videi draudzīgus kosmētikas līdzekļus, piemēram, zobu pastas un šampūnus. Pēc lietošanas no plastmasas pudelēm izspiežam gaisu un kompaktā veidā nogādājam tās atbilstošos konteineros. Nemetam atkritumus ne ceļa malās, ne mežos.
Šeila, modes māksliniece:
Mūsu ģimenē auto lietojam tikai tad, kad ir nepieciešamība, un tā nerodas katru dienu. Bieži braucam ar velosipēdu. Veļas mazgāšanai lietojam veļas pulvera koncentrātu, kuru liekam tieši tik daudz, cik nepieciešams un temperatūru uzstādām minimālo iespējamo. Izvairāmies no pārtikas, kura vesta pārlieku tālu, tajā skaitā no Ķīnas precēm vispār. Izvairāmies no tādu lietu pirkšanas, bez kurām iespējams iztikt - krāšļi, papīra dvieļi, dezodoranti, gaļa, pārtikas pusfabrikāti, cukurdzērieni, pudeļu ūdens, vienreizējie skuvekļi aizstāti ar bārdas nazi, tamlīdzīgi.
Valts Kleins, fotogrāfs:
Mana individuālā ekoloģija sākas ar attieksmi pret cilvēkiem un pašam pret sevi. Nenodarīt pāri otram, mīlēt ikvienu... Ar to arī viss sākas un beidzas. Mīlošs cilvēks ir uzmanīgs, iejūtīgs un izprotošs pret visu, tas nespēj un nevēlas nodarīt pāri citam, lai kas tas ari būtu. Tāds cilvēks spēj salāgot savas vitālās vajadzības un nekrīt alkatībā, pārmērībās, resursu pārtēriņā.
Ko var darīt ikviens no mums – TOP10
- Lieto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus (dabīgos materiālus, piemēram, sodu vai arī pērc tīrīšanas līdzekļus, kas nesatur fosfātus, hloru, papildus smaržvielas vai krāsvielas)!
- Lieto videi draudzīgus materiālus (dabīgos materiālus un materiālus, kas sadalās vidē, piemēram, bioplastmasu)!
- Brauc ar velosipēdu vai ej ar kājām!
- Izslēdz gaismu un elektroierīces, kad izej no mājām!
- Izmanto lietas vēlreiz, piemēram, pāršuj apģērbu!
- Atdod citiem lietas, kas tev vairs nav vajadzīgas!
- Siltini savu māju vai dzīvokli!
- Pērkot pārtiku, pārliecinies par tās izcelsmi un sastāvu!
- Ej dušā, nevis vannā!
- Nodod pārstrādei plastmasu un baterijas!
Latvijas vājās un stiprās puses (EPI 2010)
Latvijas stiprās puses:
- Mežu kvalitāte un daudzums (100%)
- Gaisa kvalitāte (100%)
- Ozona kvalitāte (100%)
- Ūdens kvalitāte un pieejamība (neliels kritums, no 96% uz 91%, salīdzinot ar 2009)
Latvijas vājie punkti:
- Jūras kvalitāte un aizsardzība (2010. gadā esam 122. vietā)
- CO2 un citu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmeši (109. vieta, un te mums ir kritums no 2008. gada 93% uz 55% 2010. gadā no mērķa)
- Zemkopības radītais piesārņojums (122. vieta)
- Slāpekļa oksīdu un citu ozonu bojājošo gāzu izmeši (50% - 55% no mērķa)
Kopējie Latvijas rezultāti EPI 2010 ir apskatāmi:
http://epi.yale.edu/Countries/Latvia
Kontaktinformācija
Sanita Rībena
homo ecos: izpilddirektore
T 29107362
E sanita.ribena@homoecos.lv
M www.homoecos.lv
Zaļā Latvija
1. 100% labvēlīgs pilsētvides gaisa piesārņojuma līmenis. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas norādēm gaisa piesārņojumam jābūt mazākam par 20 μg/m3 (mikrogramiem uz kubikmetru), Latvijā tie ir 15,6 mikrogrami. Tas ir vēl labāk nekā rekomendē PVO.
2. 100% labvēlīgs ekosistēmas ozona stāvoklis. Ozons ietekmē fotosintēzes procesus, saskaņā ar ekspertu vērtējumu, Latvijā ozona ietekme ir 100% labvēlīga.
3. Latvijā ūdens netiek izlietots pārmērīgā daudzumā. Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) uzstādījumu, ja tiek izmantots mazāk kā 40% atjaunojamo ūdens resursu, tad nepastāv ūdens stress.
4. Latvijā tiek aizsargāti vismaz 10% biomu teritoriju, kas nodrošina ļoti labu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.
6. 98% Latvijas iedzīvotāju ir pieejams labas kvalitātes dzeramais ūdens. Pilsētvidē tie ir 100% iedzīvotāju. (Pasaules Veselības organizācijas dati: http://www.who.int/water_sanitation_health/monitoring/jmp2008/en/index.html)
Zemes lietošana
No 64,6 tūkst. km2 lielās Latvijas teritorijas lielākās platības aizņem meži un lauksaimniecības zemes. To kopējais īpatsvars ir bijis samērā pastāvīgs pēdējo sešdesmit gadu laikā - mazliet vairāk nekā 80%.
Mežu ekosistēmu daudzveidība
Pēdējo gadu laikā Latvijas mežu platība nav samazinājusies!
Meži klāj 44,1% Latvijas teritorijas. Dažādie augsnes un hidroloģiskie apstākļi līdztekus ekstensīvai mežsaimniecībai ir radījuši lielu meža tipu daudzveidību. Vairāk nekā pusi aizņem meži sausās minerālaugsnēs. Apmēram 1/4 mežu kopplatības aizņem mitrie meži, kas vairumā Eiropas valstu ir gandrīz iznīcināti.
Purvu ekosistēmu daudzveidība
Kopējā purvu platība Latvijā aizņem 9,9% no teritorijas.
Atsevišķas augu un dzīvnieku sugas, ieskaitot pēcledus laikmeta reliktus, atrodamas tikai purvos. No retām un izzūdošām augu sugām var minēt dižās aslapes (Cladium mariscus), parastās purvmirtes (Myrica gale), pundurbērzus (Betula nana), mellenāju kārklus (Salix myrtilloides).
Lauksaimniecības zemju ekosistēmu daudzveidība
Lauksaimniecības zemes aizņem 39% Latvijas teritorijas. Īpaši nozīmīgas ir pļavas, kas veidojušās ilgstošas apsaimniekošanas gaitā.
Pļavās sastop apmēram 40% aizsargājamo augu sugu. Pagaidām zemā lauksaimniecības intensitāte ir labvēlīga daudzām putnu sugām. Pašreiz Latvijā ligzdo vairāk nekā 10 tūkst. balto stārķu (Ciconia ciconia) pāru. Tāpat turpina pieaugt griežu (Crex crex) skaits, kas novērtēts 26-38 tūkst. pāru.
Ezeru ekosistēmu daudzveidība
Latvijā ir 2256 ezeri ar kopējo platību 1000 km2. Vislielākā sugu, īpaši ūdensputnu, daudzveidība ir seklajos piekrastes lagūnezeros.
Engures ezers un tā apkārtne ir viena no ar floru un faunu bagātākajām Latvijas teritorijām. Tur aug 800 ziedaugu un paparžaugu sugas, no tām 40 ir retas un aizsargājamas. Engures ezera apkaimē ligzdo vismaz 30 retas, citur Eiropā apdraudētas putnu sugas. Lubānas ezers un zemiene ir viens no nozīmīgākajiem iekšzemes mitrāju kompleksiem Baltijā.
Upju ekosistēmu daudzveidība
Latvijā ir 12,4 tūkst. upju ar kopējo garumu 38 tūkst. km. Latvija ir viena no Baltijas jūras reģiona valstīm, kurā saglabājušās lašu (Salmo salar) nārsta vietas.
No lielākajā Eiropas daļā apdraudētajām zīdītājdzīvnieku sugām Latvijas upēs sastopamas stabilas bebru (Castor fiber) un ūdru (Lutra lutra) populācijas.
Jūras krasta ekosistēmu daudzveidība
Rīgas jūras līcis un Irbes jūras šaurums ir starptautiskas nozīmes ūdensputnu ziemošanas vietas, kur rudens - ziemas periodā kopējais putnu skaits pārsniedz 2 miljonus.
Piekrastes zonas ekosistēmu daudzveidība
Latvijas piekrastes ūdeņi nav bagāti ar zivju sugām, taču Baltijas jūras endēmiskās zivju sugas, lucīšu (Zoarces viviparus), Rīgas līča populācija ir vislielākā Austrumbaltijā.
Sugu daudzveidība
Kopā Latvijā reģistrētas ap 27,7 tūkst. augu un dzīvnieku sugu, 907 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Patiesais sugu skaits varētu būt vairāk nekā 30 tūkst.
Vairākām Eiropā vai pat visā pasaulē apdraudētām putnu un zīdītāju sugām Latvijas populācijas veido ievērojamu daļu no sugas kopējā indivīdu skaita. Tādas sugas ir melnie stārķi (Ciconia nigra), griezes (Crex crex), mazie ērgļi (Aquila pomarina), baltmuguras dzeņi (Picoides leucotos), dzērves (Grus grus), bebri (Castor fiber), ūdri (Lutra lutra), vilki (Canis lupus), lūši (Lynx lynx).
Latvijas Zaļais punkts kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un citiem partneriem ir izveidojis atkritumu šķirošanas interaktīvo karti. Klikšķinot uz interesējošās pilsētas nosaukuma atrodi nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču (baterijas, akumulatori, autoriepas, auto eļļas un filtri) atkritumu pieņemšanas punktu adreses, kā arī informāciju par atkritumu apsaimniekotājiem, kuri nodrošina izlietotā iepakojuma (plastmasas, kartona un stikla) šķirošanas konteineru uzstādīšanu un iztukšošanu Tavā pašvaldībā.
Informāciju sagatavoja:
Zane Onkele,
EKO Media vecākā projektu vadītāja
t. 29556280
|