11. novembrī ekspluatācijā tika nodots rekonstruētais Krustpils kultūras nams, savukārt lentas griešana svinīgā gaisotnē notika Latvijas Republikas 93. proklamēšanas gadadienā.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības Arhitektūras un plānošanas nodaļas vadītāja Ineta Buka atzīst: „Iecerētā rekonstrukcija ir izdevusies, mērķis ir sasniegts  - šī ēka ir gan atjaunota tās vēsturiskajā izskatā. Tajā pašā laikā tā ir ļoti moderna ēka ar visu labāko aparatūru, skaņu, gaismu, ekrāniem, kinoaparatūru, skaņu ierakstu studiju. Materiāli maksimāli tika izmantoti tādi, kādi pirms 50 gadiem – apmetums, lampas, kas tika izgatavotas no jauna  kā veco lampu kopijas. Otrs mērķis – energoefektivitāte, kas ir svarīga šādai ļoti lielai ēkai. Foajē atrodas monitors, kurā ir redzami esošie energoefektivitātes parametri. Prieks arī par to, ka vecāka gadagājuma jēkabpilieši atzīst, ka ēka ir tieši tāda, kā bijusi viņu jaunībā.”

Krustpils kultūras nama renovāciju veica ģenerāluzņēmējs SIA „PMK”, kas objektam piesaistījis arī vairākus apakšuzņēmējus.

Lai īstenotu šo projektu, tam tika piesaistīts finansējums 2 108 462 LVL apmērā - no KPFI programmas 359 015LVL, no ERAF programmas piesaistīti 1 266 663LVL, bet pašvaldības līdzfinansējums - 438 078LVL. , Valsts budžeta dotācija - 44 706.

Krustpils kultūras nams atdzimst jaunā kvalitātē

 

19.11.2011

Avots: laikraksts „Brīvā Daugava”
Autors: INESE ZONE

        11. novembrī ekspluatācijā nodeva atjaunoto Krustpils kultūras namu, kas durvis apmeklētājiem pirmo reizi vēra 18. novembra svētku pasākumā. Pirmssvētku nedēļā Kultūras pārvaldes un Krustpils kultūras nama vadība plašsaziņas līdzekļus iepazīstināja ar ēkas jauno interjeru un tehniskajām iespējām.  

    Viens no būtiskiem ieguvumiem, kas Krustpils kultūras namam ļaus ieņemt vietu Latvijas labāko koncertzāļu vidū, ir kvalitatīva un moderna skaņu pults ar 32 kanāliem un pults gaismas aparatūras regulēšanai. Kultūras nama direktore Ruta Kalniņa stāsta, ka bez skaņu operatora uz pusslodzi būtu nepieciešams arī gaismas operators, jo viens cilvēks koncerta laikā ar abām pultīm strādāt nevarēs. Kā citas tehniskās iespējas, kas ļaus piedāvāt kvalitatīvus priekšnesumus un atvieglos darbinieku ikdienu, var minēt moderni aprīkoto skatuvi un jaunu mobilo no atsevišķiem moduļiem saliekamu skatuvi deju zālei. Taču ne mazāk būtiski arī citi uzlabojumi. Piemēram, žalūzijas pie lielās zāles logiem. Ja agrāk dienas pasākumu laikā bija nepieciešams aptumšot zāli, darbinieki slēja kāpnes un kāra logiem priekšā melno plēvi. Ar žalūzijām, ja tas nepieciešams, var aizsegt arī mazās zāles spoguļus. Šo telpu tāpat kā iepriekš izmantos kolektīvu mēģinājumiem, bet tai būs arī kinozāles funkcijas. Tā ir aprīkota ar kinoaparatūru un ekrānu. Pirmais pasākums zālē būs 15. decembrī, kad izrādīs dokumentālo filmu «Filmas arheoloģija. Vella kalpi». Taču ekrāns un aparatūra noderēs arī konferenču rīkošanai. Visu pilsētas kultūras iestāžu darbā atbalsts būs ar jaunu aparatūru aprīkotā un visiem priekšnosacījumiem atbilstošā skaņu ierakstu studija. Tā sniegs iespēju sagatavot fonogrammas pasākumiem un citus ierakstus, kā arī to plānots izmantot kā maksas pakalpojumu vietu. Daudz ērtāka tagad būs dekorāciju uzstādīšana teātra izrādēm un citiem pasākumiem. No ārpuses tieši ar skatuvi savienota rampa un ierīkotas plašas durvis dekorāciju ienešanai. Agrāk lielāka izmēra detaļas tika nestas pa ieejas durvīm, jo skatuves sānos bija tikai mazas durtiņas. Protams, darba iespējas uzlabos arī atjaunotie kabineti un telpas tērpu un cita inventāra glabāšanai. Tieši plašsaziņas līdzekļu pārstāvju apmeklējuma laikā gan atklājās, ka aparatūras glabāšanai paredzētajā telpā nav ierīkota apkure un tā ir visai mitra. Tika nolemts noskaidrot, vai tas atbilst projektam, un meklēt risinājumu.
   — Jāatzīst, ka darbi ir paveikti labā kvalitātē. Mēs esam pateicīgi ģenerāluzņēmējam — SIA «Jēkabpils PMK» — par sapratni celtniecības laikā, jo viņi konsultējās ar mums par to, kādi būtu labākie risinājumi, — sacīja R. Kalniņa.
   Kultūras nama telpas nav mainītas, tikai atjaunotas. Sienas ieturētas gaišos krēmkrāsas toņos, bet lielās zāles soli un priekškars ir tumši zili, radot mājīgu, bet vienlaikus atturīgi greznu iespaidu. Zālē un balkonā kopā ir ap 470 sēdvietām. Kā atzina nama darbinieki, lai pateiktu precīzi, tās jāskaita, jo vairākkārt mainīts rindu izvietojums.
   — Lielās koncertapvienības parasti interesējas par sēdvietu skaitu un ir gatavas sadarboties, ja zālē ir vismaz 500 vietas, tāpēc centāmies maksimāli pietuvināties šīm prasībām, lai varētu nodrošināt augsta līmeņa pasākumu rīkošanu, — stāsta Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele. Darba grafiks Krustpils kultūras namam gatavs ne tikai decembrim, bet arī nākamajiem mēnešiem. Decembrī spilgtākie koncerti būs Mārtiņa Freimaņa dziesmu koncerts «Tu esi mans draugs» un Gunāra Kalniņa gospeļu kora «GG Choir» Ziemassvētku koncerts (uz kuru Rīgā biļetes jau izpārdotas, un rīdzinieki interesējas par iespējām to dzirdēt Jēkabpilī), kā arī Dailes teātra izrāde «Cīrulīši» ar Esmeraldu Ermali galvenajā lomā. Redzēs, kāda būs jēkabpiliešu atsaucība. No jauna izgatavotas kokgriezumiem rotātās zāļu lustras. Šo darbu paveicis Rīgas Amatniecības vidusskolas pasniedzējs Mārtiņš Cīrulis. Īpaša uzmanība pievērsta drošības pasākumiem. SIA «Demvar» kultūras namā ierīkojusi signalizācijas, ugunsdrošības, apsardzes, trauksmes izziņošanas, TV un datortīklu sistēmu. Arī šajā ziņā kultūras nams būs vislabāk aprīkotā ēka pilsētā, ja neskaita slimnīcu, kur drošības prasības ir vēl lielākas.
Jaunu seju ieguvusi arī kultūras nama apkārtne. Tā fasādes priekšā ierīkots stāvlaukums un mini skvērs ar soliem. Par šīs teritorijas uzturēšanu tagad ir atbildīgs kultūras nams. Prasmīgas un čaklas darba rokas prasa arī jaunais parkets, mīkstais inventārs, kabinetu un palīgtelpu koka grīdas, marmora izlietņu galdi labierīcībās un citas interjera detaļas, kas ilgi kalpos, tikai pareizi un prasmīgi koptas. Bet 5200 m2 plašā kultūras nama štatos ir tikai divas apkopējas, kas vienlaikus veic arī garderobistu, dežurantu un biļešu kontrolieru pienākumus. Ne velti mēdz teikt, ka kultūras darbā visos amatos, arī apkopēju, var noturēties tikai entuziasti. Nama un Kultūras pārvaldes vadība cer, ka pašvaldība atradīs iespēju algot vēl vienu apkopēju un sētnieku, jo vasarā nāksies rūpēties arī par Krustpils saliņu. Sniegs no saliņas celiņiem jānošķūrē arī ziemā, jo tā ir iecienīta pastaigu vieta visos gadalaikos. Cilvēkus šobrīd darbavietās notur ne tikai entuziasms, bet arī bezdarbs, bet vai pašvaldībai vajadzētu to izmantot? Vēl jo vairāk tādēļ, ja, atbilstoši agrāko laiku normatīviem, kultūras namam vajadzētu septiņas apkopējas.

Paraksta vienošanos par projekta „Krustpils kultūras nama renovācija” īstenošanu

Šodien 09.09.2011. Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs parakstīja vienošanos ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru par Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Krustpils kultūras nama renovācija” īstenošanu.

Krustpils kultūras nams ir objekts, kuru renovējot Jēkabpils pilsētas pašvaldība gūst nebijušu pieredzi, kombinējot divas investīciju programmas:

1) Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmas 3.6.1.1. aktivitāte „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”, kuras ietvaros apstiprinātais projekts paredz kultūras nama ārējās un iekšējās apdares un labiekārtošanas darbu veikšanu, iekārtu, aprīkojuma un mēbeļu iegādi.

2) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) programma „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās”, kuras ietvaros tiek veikti kultūras nama siltināšanas darbi.

Būvdarbu līgums par Krustpils kultūras nama siltināšanas un renovācijas darbiem ar SIA „Jēkabpils PMK” tika noslēgts jau 25.01.2011. Visu šo laiku darbi ir ritējuši ļoti raiti, un sagaidāms, ka būvdarbu veicējam izdosies darbus pabeigt ātrāk, nekā paredzēts līgumā.

Līdz šim būvdarbi tika finansēti no KPFI programmas avansa līdzekļiem un pašvaldības kredīta līdzekļiem, bet nu būs pieejami arī ERAF avansa līdzekļi. No KPFI programmas šim objektam ir piešķirti 362 073 LVL, no ERAF programmas 1 376 852 LVL, bet pašvaldības līdzfinansējums ir 444 510 LVL.

Avots: laikraksts „Brīvā Daugava”
Autors: ILZE BIČEVSKA

Remonts Krustpils kultūras namā sākās šā gada februārī, un nu tas lielajā ēkā rit jau trešo mēnesi. BD devās lūkot, kas šajā laikā padarīts.  

— Februārī iesāktais darbs jāpabeidz līdz 15. decembrim. Darbi, kas mums šajā laikā jāpaveic, ir — remonts 2,3 tūkstošu kvadrātmetru lielā platībā iekštelpās, kā arī ārējie — ēkas fasādes darbi, pagalma seguma un iebrauktuvju rekonstrukcija, — stāsta SIA «PMK» tehniskais direktors Māris Dimants.

Krustpils kultūras namam iepriekš bija autonoma apkure — ar akmeņoglēm kurināms katls. Tagad ēka pievienota Krasta ielas mikrorajona siltumtrasei, savukārt bijušajā katlumājā ierīkots siltummezgls. Būs arī jauns ūdensvads un kanalizācija. Āra labiekārtošanā būtiskas izmaiņas ir paredzētas piebrauktuves labiekārtošanā.

— Te bija viena iebrauktuve un viena izbrauktuve, un automašīnu plūsmai tas nebija ērti iekārtots. Tagad izstrādāts plāns platākai piebrauktuvei pie kultūras nama, vairāk platības atvēlēts automašīnu stāvvietām, ieplānota arī zaļā zona. Ap ēku būs jauns asfalta segums 2,2 tūkstošu m² platībā un bruģa segums 1200 m² platībā, kā arī tiks iekārtota pagalma lietus ūdens kanalizācija, ko Rīgas ielas remonta laikā pievienos tās maģistrālajai lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, — saka tehniskais direktors. 

Patlaban šajā objektā strādā apmēram 60 celtnieki vienlaicīgi. Darbu ģenerāluzņēmējs ir SIA «PMK», kas piesaistījis desmit dažādus apakšuzņēmējus, tajā skaitā vietējos — SIA «Ošukalns celtniecība» un SIA «Demvar».

— Kultūras nama renovācijā ir ļoti daudz specifisku lietu, piemēram, ģipša dekoratīvie elementi un lustras, bet īpaši daudz šo specifisko lietu ir skatuves iekārtošanā: gaismas, skaņas, skatuves iekārtas, prožektori, kinozāle, ierakstu studija. Te tāmes vērtība ir 300 tūkstoši latu, un darbiem piesaistīta Rīgas firma «SGS», — stāsta M. Dimants.

Kultūras nama zālē un skatuvē jau ielikta melnā grīda. Skatuvei būs dēļu segums, jo tādi ir šis konstrukcijas būvēšanas nosacījumi, savukārt deju zālei — parkets. Arī skatuves grīdas krāsai jābūt noteiktas kvalitātes, jo tā nedrīkst atstarot gaismu. Zāles iekārtošanā ar saviem padomiem palīdz akustikas meistars. Skatuves griestiem ielikts metāla karkass, pie kura vēl tiks pieliktas sijas, pie kurām varēs montēt skatuves aprīkojumu. Griesti kultūras nama zālē jau ir jauni, kā arī logi. Būs jaunas aktieru ģērbtuves ar grimētavu un autonomām tualetes telpām. Kopējās kultūras nama labierīcības ir paplašinātas, ierīkojot arī šādās kultūras iestādēs obligāti nepieciešamās tualetes invalīdiem. Diemžēl plānā nav paredzētas tualetes bibliotēkas telpām. 

— Tiklīdz būs pabeigti fasādes siltināšanas un apdares darbi, tā sāksies pagalma labiekārtošana. Zeme šim nolūkam tiks norakta vismaz viena metra dziļumā un gatavota vieta tīkliem un komunikācijām, — piebilst M. Dimants.

P. Drivinieka foto