Krustpils pils
Rīgas bīskaps Nikolajs no Magdeburgas 1237. gadā Daugavas labajā krastā uzcēla pili (Kreutzburg). Pakāpeniski ap to veidojās apbūve. 1511. gadā virsbīskapa lēņu grāmatā Krustpils jau minēta kā miests. Pilsētas tiesības Krustpilij piešķirtas 1920. gadā.
17.gs. Daugavas kreisajā krastā pie Salas kroga izveidojās strūdzinieku un plostnieku apmetne. Ar Kurzemes hercoga Jēkaba aktu 1670. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības un nosaukums Jakobstadt, Jēkaba miests, Jēkabpils.
 Pilsētiņa daudz cietusi karos un ugunsgrēkos. Pēc poļu –zviedru kara Krustpils bija panīkusi līdz pat 19.gs vidum. 1. pasaules karā Jēkabpilī apšaudēs sagrautas 280 mājas. Pilsētiņu atjaunošanos un attīstību sekmēja izdevīgie tirdzniecības ceļi pa Daugavu un 1861. gadā atklāto dzelzceļa līniju. Te izveidojās vairāki uzņēmumi – kaļķu un ķieģeļu cepļi, vilnas kārstuve, dzirnavas. 19.un 20.gs. mijā 4 mūzikas instrumentu fabrikās strādāja ap 2000 cilvēku. Pilsētiņas palēnām kļuva par rosīgu tirdzniecības un kultūras centru.
Par nozīmīgāko Augšzemes pilsētu Jēkabpils kļūst 1919. gadā, kad no Jaunjelgavas uz šejieni pārceļ apriņķa administratīvās iestādes. Latvijas Republikas laikā pilsētā attīstās pārtikas un būvmateriālu rūpniecība. 1932. gadā uzbūvēts tolaik lielākais uzņēmums – cukurfabrika.
Daugava
Saikni starp abām pilsētām nodrošina 1764. gadā iekārtotā pārceltuve pār Daugavu un 1936. gadā izbūvētais tilts. Tā mūžs ir īss, jo 1941. gada jūnija beigās vienu tā posmu uzspridzina Padomju Armija, bet 1944. gadā pavisam to sagrauj vācu armija. Otrreiz tiltu izbūvē 1962. gadā. Tad abas pilsētas apvieno arī administratīvi, paturot nosaukumu – Jēkabpils.
Daugava
Tilts pāri Daugavai
1982. gadā uzceltais dambis aizsargā pilsētu no plūdiem
Diemžēl laukos mēdz būt arī tā
Uzņēmējdarbība
Padomju laikā Daugavas labajā krastā veidojas rūpnieciskā zona: te izvietots šūšanas uzņēmums “Asote”, Dzelzsbetona konstrukciju ražotne, uzsākta metalurģijas rūpnīcas izbūve, kurā plānots nodarbināt ilgstoši ieslodzītos.
Kreisajā krastā lielākoties veidojas dzīvojamie mikrorajoni ar tipveida daudzstāvu ēkām. No rūpnieciskajiem uzņēmumiem minami Rīgas autoelektropiederumu rūpnīca, “Dolomīts”, piena un gaļas pārstrādes uzņēmumi, konservu ražotne. Uzcelta arī slimnīca, poliklīnika, stadions.
Šobrīd Jēkabpils ir pēc teritorijas astotā, pēc iedzīvotāju skaita - devītā lielākā Latvijas pilsēta. Attālums līdz Latvijas galvaspilsētai – 145 km. Tās platība – 23 km2. 13,9 ha no pilsētas platības ir parki, 339 ha – ūdeņi, 163 ha – meži un 21 ha – laukumi. Pilsētā ir 215 ielas. To kopgarums - 132 km. No tiem 75 km noklāti ar asfaltbetona segumu, grants klājums ir 55 km ielu, betona plāksnes – 2 km. Visgarākā Jēkabpilī ir Rīgas iela – 5,64 km, visīsākā – Klostera. Tās garums tikai 30 metru.
Jēkabpilī dzīvo 26 330 iedzīvotāju (uz 01.07.2005.). 52% no tiem ir latvieši, 30% - krievi, 4% - baltkrievi, 3% poļi
Abos Daugavas krastos izvietotas dažādos vēstures periodos dibinātās izglītības un kultūras iestādes: 5 bērnudārzi, 6 skolas, 3 bibliotēkas, 2 kultūras nami.
Padomju laikā Jēkabpilī bija attīstījusies lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, apģērbu šūšana, dzelzsbetonu konstrukciju ražošana. Vairāki uzņēmumi nespēja pielāgoties tirgus ekonomikas apstākļiem un pārtrauca darbību. Daži uzņēmumi rada sadarbības partnerus ārzemēs, apguva jaunus produkcijas veidus un spēja nodrošināt tās noietu pasaules tirgū. Tie ir IU “Viola –Stils”, “Asote 2”, “Sēlijas mežs”, “ULD” un citi.
Pēc Uzņēmējdarbības atbalsta centra apkopotajiem datiem vairāk uzņēmēju darbojas kokapstrādes, mežistrādes, mēbeļu ražošanas, apģērbu šūšanas un tirdzniecības jomā. Attīstās arī lauksaimniecības produkcijas pārstrāde - piena un gaļas izstrādājumu ražošana.
Pēdējos gados pilsētā uzbūvēti lielveikali “Beta”, “Mego” un “Rimi”. Paplašinās arī sadzīves tehnikas un saimniecības preču tirgotavas. Pieaug degvielas un gāzes uzpildes staciju skaits. Lielākās no tām ir Lukoil, Dinaz, Viada, RNSD, Neste.
Jēkabpils ir nemitīgā attīstībā. Uzņēmējdarbības, izglītības, kultūras, tūrisma un citu nozaru attīstības pamatnostādnes iezīmētas Jēkabpils pilsētas attīstības programmā laikā posmā līdz 2011. gadam.
Jēkabpils - stratēģiski nozīmīga pilsēta
Jēkabpili šķērso valsts nozīmes autoceļš - šoseja Rīga-Daugavpils (A6), kas ved līdz Baltkrievijas robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe (A12), kas ved līdz Krievijas robežai.
Attālumi līdz lielākajām pilsētām (pa autoceļiem):
- Jēkabpils – Rīga 145 km
- Jēkabpils – Daugavpils 90 km
- Jēkabpils – Rēzekne 103 km
- Jēkabpils – Jelgava 180 km
- Jēkabpils – Maskava 866 km
- Jēkabpils – Minska 340 km
- Jēkabpils – Viļņa 250 km
- Jēkabpils – Tallina 520 km
 Autobusu pasažierus Jēkabpilī apkalpo jaunā autoostā. Tā ir iekļāvusies „Baltic Lines” programmā, tāpēc ceļotāji var pasūtīt biļetes uz visiem tiem iekšzemes un ārzemju maršrutiem, ko apkalpo Rīgas starptautiskā autoosta. Jēkabpils autoostā ir kafejnīca, veikals, frizētava, bagāžas glabātava, plaša uzgaidāmā zāle, bezmaksas interneta termināls.
Autoostas tālrunis: +371 52 31473
E – pasts: autoosta.jap@apollo.lv
Darba laiks 4:35 – 21:15
Jēkabpils atrodas arī stratēģiskas nozīmes dzelzceļu krustpunktā. To šķērso tādas dzelzceļa maģistrāles kā Rīga-Daugavpils un Rīga-Rēzekne-Zilupe, pa kurām notiek pasažieru un kravu pārvadājumi arī uz Austrumeiropu (sk. kartē), un Krustpils-Jelgava-Ventspils.
Latvijas Dzelzceļa shēma starptautiskajiem pārvadājumiem
|