AKURATERS JĀNIS

(1876-1937)

Rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1937.).Viņa vārdā Jēkabpilī nosaukta iela.

BĒRZIŅŠ GUNDARS

(1959.26.09)

LR 5. UN 7. Saeimas deputāts. Latvijas finanšu ministrs 21. Gs. Sākumā.

BĒRZIŅŠ INDULIS

(1957.4.12)

LR Augstākās Padomes (1990-1993.), LR 5.,6.,7. Saeimas deputāts, Latvijas ārlietu ministrs 21. gs. Sākumā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

BRODELE ANNA

(Anna Kupše-  Kalvišķe),

(1910-1981)

Rakstniece, dramaturģe. Jēkabpils novada motīvi parādās vairākos darbos. Izskaistināti tēlojusi padomju iekārtu un ideoloģiju.

CILINSKIS GUNĀRS

(1931.23.05.-1992.25.07.)

Viens no latviešu ievērojamākajiem aktieriem un režisoriem.

DŽILIŅDŽERS DŽ. DŽ.(īst. v. Raimonds Rupeiks, 1966.8.03.)

Dailes teātra režisors ar netradicionālu filozofisku pieeju iestudējumiem.

DĪRIĶIS BERNHARDS

(1831-1892)

Skolotājs, žurnālists. Rīgas Latviešu biedrības dibinātājs un vadītājs. Latviešu laikraksta „Baltijas Vēstnesis” izdevējs un redaktors.

FALLIJS(īst.v. Konrāds Bullāns, 1877-1915)

Dzejnieks, dramaturgs.

GRĪNS ALEKSANDRS

(īst.v. Jēkabs Grīns, 1895-1941)

Rakstnieks. Vēsturisku romānu autors. Vairākos darbos attēlojis Jēkabpils novadu un tā ļaudis. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1934). Padomju laikā represēts un nošauts Astrahaņā.

GRĪNS JĀNIS

(1890-1966)

Rakstnieks, žurnālists un redaktors. Izveidoja un vadīja žurnālu „Daugava” (1928.- 1938.).

KLEMENTJEVS IVANS

(1960.18.11.)

Seulas olimpisko spēļu čempions un zelta medaļas ieguvējs kanoe airēšanā. Sudraba medaļu ieguvis olimpiskajās spēlēs Atlantā.

KŪRONS KĀRLIS (īst.v. Kārlis Līcis, 1898- 1929)

Literāts. Par revolucionāru darbību skolā tiesāts un izsūtīts uz (1915.)Sibīriju. Publicējies latviešu izdevumos Krievijā.

 

ĶIĶAUKA PĒTERIS

(1886-1967)

Pedagoģiskās un zinātniskā darba gaitas aizsāka jau 1921.gadā  Filoloģijas un filozofijas fakultātē. 1931.gada 27.martā Parīzē, Sorbonnas universitātē un Rīgā, LU aulā tiek aizstāvēta doktora disertācija ar nosaukumu "Grieķu monodiskās lirikas pantmēri", un P. Ķiķauka kļūst par senklasiskās filoloģijas profesoru.
Profesors ir uzrakstījis pirmo grieķu gramatiku latviešu valodā, daudz rakstījis par grieķu mitoloģiju un literatūru, kā arī par latviešu dialektoloģiju.
1944.gadā tika publicēts fundamentālākais Pētera Ķiķauka darbs "Grieķu literatūras vēsture", kas balstīts uz patstāvīgiem pētījumiem un
meklējumiem. Paralēli docētāja darbam profesors Pēteris Ķiķauka bijis arī LU Centrālās bibliotēkas pārzinis (1935-1944). Miris Kanādā Ontario provincē Vudlendas kapsētā.

MILLERS TĀLIS

(1929.4.01.)

Latvijas ZA akadēmiķis, profesors, ķīmijas zinātņu doktors. LPSR Valsts prēmijas laureāts (1980.). Rosīgi darbojas ZA Sēlijas asociācijā. 2002. gadā saņēma Latvijas ZA augstāko apbalvojumu – Lielo medaļu.

MOZERS MIERVALDIS

(1953.5.04.)

LU docents, režisors. Darbojies Jēkabpils Tautas teātrī. Pēc tam ieguvis divas augstākās izglītības un mākslas doktora grādu. Specializējies sabiedrisko attiecību priekšmetu pasniegšanā, TV veido raidījumu ciklu par Eiropas Savienību.

NIEDRE JĀNIS

(1909-1987)

Rakstnieks un literatūrzinātnieks, padomju ideoloģijas piekritējs un atbalstītājs. Novada vēsturi attēlojis vairākos romānos. Vienā no tiem- „Tai rītā mazā gaismiņā” stāstīts par Krustpils zemnieku nemieriem 19.gs.

RODČENKOVA AĪDA

(1948.17.04.)

Māksliniece. Unikālu stikla izstrādājumu autore, lietišķās mākslas un floristikas meistare.

PORIETIS JĀNIS

(1926.20.02.)

Ekonomikas zinātņu doktors, profesors. Atjaunotajā Latvijā pensionāru interešu aizstāvis.

SKRUZĪTIS MIKUS

(1861-1905)

Etnogrāfs, literāts. Daudz rakstījis par etnogrāfiju, mākslu un literatūru. Nozīmīgākais darbs „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”

STRADIŅŠ PAULS

(1896-1958)

Ārsts, akadēmiķis. Veica pētījumus ķirurģijā, onkoloģijā, medicīnas vēsturē. Vadīja republikas klīnisko slimnīcu(1931.-1947.),nodibināja un vadīja vairākas nozīmīgas medicīnas iestādes.

TOMA VELTA

(1912-1999)

Dzejniece. Vairākos dzejas un prozas darbos attēlojusi sēļu novadu –Augšzemi.

VECUMNIECE VENTA

(1927.3.12.)

Režisore, aktrise. Kādu laiku vadīja Jēkabpils Tautas teātri.

VESELIS JĀNIS

(1896-1962)

Rakstnieks. Jēkabpili un Krustpili vēsturiskā skatījumā attēlojis darbos „Dievu gulta”, „Eņģelis Ufirs”