Rīgas bīskaps Nikolajs no Magdeburgas 1237. gadā Daugavas labajā krastā uzcēla Krustpils pili (Kreutzburg). Pakāpeniski ap to veidojās apbūve. 1511. gadā virsbīskapa lēņu grāmatā Krustpils jau minēta kā miests. Pilsētas tiesības Krustpilij piešķirtas 1920. gadā.
Senatne. No 13. līdz 19. gadsimtam
17.gs. Daugavas kreisajā krastā pie Salas kroga izveidojās strūdzinieku un plostnieku apmetne. Ar Kurzemes hercoga Jēkaba aktu 1670. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības un nosaukums Jakobstadt, Jēkaba miests, Jēkabpils. Saikni starp abām pilsētām nodrošina 1764. gadā iekārtotā pārceltuve pār Daugavu.
Senatne. No 13. līdz 19. gadsimtam
Pilsētiņas daudz cietušas karos un ugunsgrēkos. Pēc poļu – zviedru kara Krustpils bija panīkusi līdz pat 19.gs vidum. 1. pasaules karā Jēkabpilī apšaudēs sagrautas 280 mājas. Pilsētiņu atjaunošanos un attīstību sekmēja izdevīgie tirdzniecības ceļi pa Daugavu un 1861. gadā atklāto Rīgas – Orlas dzelzceļa līniju. Te izveidojās vairāki uzņēmumi – kaļķu un ķieģeļu cepļi, vilnas kārstuve, dzirnavas. 19.un 20.gs. mijā 4 mūzikas instrumentu fabrikās strādāja ap 2000 cilvēku. Pilsētiņas palēnām kļuva par rosīgu tirdzniecības un kultūras centru.
Jēkabpils ugunsdzēsēji. 1922. gads
Jēkabpils Izglītības biedrības koris. 30. gadi
Uz Daugavas dzīva rosība. Darbojas pārceltuve un 'Gulbis'.
Par nozīmīgāko Augšzemes pilsētu Jēkabpils kļūst 1919. gadā, kad no Jaunjelgavas uz šejieni pārceļ apriņķa administratīvās iestādes. Latvijas Republikas laikā pilsētā attīstās pārtikas un būvmateriālu rūpniecība. 1932. gadā uzbūvēts tolaik lielākais uzņēmums – cukurfabrika. 1936.gadā pār Daugavu uzbūvē tiltu. Tā mūžs gan ir īss, jo 1941. gada jūnija beigās vienu tā posmu uzspridzina Padomju Armija, bet 1944. gadā pavisam to sagrauj vācu armija.
Būvē jauno tiltu. 1936. gads
Aizsargu sportisti sveic vadību
Aizsargu orķestris ceļā uz sporta svētkiem pie Pelītes upītes. 1936. gads
Aptiekas interjers
'Gulbītis' ceļā no Jēkabpils uz Krustpili. 20.gs. 20. gadi
Tagadējās robežās Jēkabpils pilsēta izveidota 1962.gadā, pievienojot tai vēsturiski senāko Krustpili. Tad arī otrreiz izbūvēts tilts pār Daugavu. Pilsētas teritorija netiek dalīta atsevišķās teritoriālās vienībās. Vien sarunvalodā Daugavas labais krasts tiek dēvēts par Krustpili, kreisais – par Jēkabpili.
Tilta pār Daugavu celtniecība. 1961. gada augusts
'Lauktehnikas' korpusi
Jaunās poliklīnikas celtniecība. 80.gadu sākums
Padomju laikā Krustpils tika veidota kā rūpnieciskā zona. Te izvietoti ražojošie uzņēmumi – cukurfabrika, ķieģeļu rūpnīca, šūšanas uzņēmums „Asote”, Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, uzsākta metalurģijas rūpnīcas būve. Daugavas kreisajā krastā vairāk tiek iekārtoti daudzstāvu dzīvojamo māju kvartāli, būvētas valsts iestāžu administratīvās ēkas un sabiedriskās apkalpošanas objekti – tiesu nams, poliklīnika un slimnīca, stadions, skaitļošanas centrs. Abos krastos pilsētas nomalēs tiek ierādīta vieta individuālajai apbūvei.
Tilta dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas celtniecība
Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas Jēkabpils filiāles cehā (no labās - Laima Miltūze, kas vēlāk kļuva par filiāles direktori)
Mašīnu rindas pie cukurfabrikas, lai nodotu jauno ražu
Jēkabpils 'Lauktehnikas' ceha ļaudis pie izremontētā traktora
Veikalā pārdod gan desas, gan gurķus! Tas ir ievērības cienīgs notikums
Rajona slimnīcas centrālā ēka
2. vidusskolas atklāšana 1962. gadā
Visi svētki sākas un beidzas pie Ļeņina pieminekļa
Politiskās un sociāli ekonomiskās pārmaiņas valstī ietekmēja arī Jēkabpils attīstību. Ierastajā ritmā darbu nespēja turpināt vairāki ražotājuzņēmumi: Dolomīts, cukurfabrika, šūšanas fabrika „Asote”. Samazināja ražošanas apjomus arī lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji.
Ar laiku cilvēki, izpētot tirgus pieprasījumu, mācoties no citu pieredzes un savām kļūdām, spēja pārkārtot uzņēmumu darbu un pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šodien jaunā kvalitātē turpina strādāt SIA „PMK”, „LC būve”, „Serho 777”, „Jēkabpils piena kombināts” un citi.
SIA Selko
SIA Sēlijas mežs
SIA Jēkabpils piena kombināts
Jēkabpilī radās līdz šim nebijuši uzņēmumi, īpaši kokapstrādes nozarē, tekstilrūpniecībā, arī tirdzniecībā. Šobrīd Eiropas Savienības tirgū jau pazīstamas mēbeļu sagataves, durvis un citi kokapstrādes izstrādājumi, ko izgatavo SIA „Deiroor”, „ULD”, „Sēlijas mežs”. Uzņēmumā „Viola Stils” mazās sērijās ražotie trikotāžas apģērbi ir pieprasīti kā modes prece Itālijā, Francijā, Vācijā un citviet.
Jēkabpils rajona vēsture
Jēkabpils rajons atrodas Latvijas dienvidaustrumos, krustcelēs starp Latgali, Vidzemi, Zemgali un robežojas ar Lietuvu. Te saplūst divas kultūras - sēļu un latgaļu, kas nosaka rajona savdabību.
Auglīgā morēnu josla, kura šķērso rajonu no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem, saistīja seno cilvēku uzmanību laikā, kad par galvenajām ražošanas nozarēm bija kļuvusi zemkopība un lopkopība. Daugavas ūdensceļš veicināja tirdzniecības un amatniecības attīstību.
Sākot ar mūsu ēras 1.gadu tūkstoti, tagadējā rajona teritorijā dzīvoja latgaļu un sēļu ciltis. 13.gs. sākumā sēļu zemes centrs bija Sēlpils. 1208.g. vācu krustnešu iebrukuma laikā tā tika izpostīta. 1211.- 1213.g. Livonijas ordenis ieguva Asoti. 13.gs. 50.gados ordenis pakļāva Sēliju un uzcēla nocietinātas pilis - Sēliju un Dignāju.
Pēc Livonijas kara (1558. -1583.g) visas latviešu apdzīvotās zemes uz ziemeļiem no Daugavas pievienoja Polijai. Dienvidos no Daugavas izveidojās Polijas vasaļvalsts - Kurzemes un Zemgales hercogiste. Ap 1566.g. Sēlpils bija pirmā hercoga rezidence.
Pēc poļu-zviedru kara (1600. - 1629.) Jēkabpils rajona teritorija bija sadalīta starp trim valstīm - Poliju, Zviedriju un Kurzemes hercogisti. 1795. Gadā tagadējo Jēkabpils rajona teritoriju pievienoja Krievijai.
1617. - 1819.g. Daugavas kreisais krasts ietilpst Sēlpils virspilskunga tiesas iecirknī, no 1819.g. līdz 20.gs. sāk. Jaunjelgavas apriņķī. Latvijas Pirmās Republikas laikā apriņķa centrs no Jaunjelgavas tika pārcelts uz Jēkabpili, un 1939.gadā Jēkabpils apriņķī bija Jaunjelgavas un Viesītes pilsētas un 19 pagasti: Seces, Sērenes, Sēlpils, Sunākstes, Daudzeses, Mazzalves, Zalves, Mēmeles, Neretas, Rites, Saukas, Elkšņu, Viesītes, Vārnavas, Biržu, Ābeļu, Dignājas, Zasas un Slates pagasti.
1925.g. Jēkabpils apriņķī dzīvo 44972 iedzīvotāji. Tas ir viens no visretāk apdzīvotajiem Latvijas apriņķiem. Šajā laikā apriņķi ir 3 pilētas un 19 pagasti.
Kopš četrdesmito gadu otras puses administratīvās pakļautības robežas ir vairākkārt mainījušās. Pagasti un ciema padomes tika likvidētas un dibinātas no jauna, mainījušās to robežas.
Patreizējais Jēkabpils rajons izveidots 1962.gadā, kad tika uzcelts tilts pār Daugavu, un tika apvienoti Jēkabpils un Krustpils rajoni.
30. gadu otrajā pusē atklāj Elkšņu pagasta 1. pakāpes pamatskolu, Neretas 6-klasīgo pamatskolu, kas ir viena no stabilākajām skolu celtnēm visa valstī, Seces pagasta namu, Jēkabpils apriņķa jauno slimnīcu, aizsargu namu Jēkabpilī un daudzas citas celtnes.
Jēkabpils apriņķi smagi skar 1940. gada okupācija, 2. pasaules karš, 1941. un 1949. gada represijas. 1949. gada 31. decembrī Jēkabpils apriņķis kļūst par Jēkabpils rajonu. Vēlākos daudzajos administratīvā iedalījuma pakārtojumos tā robežas tiek gan paplašinātas, gan sašaurinātas.