 
Šī vieta ir saistīta ar melno maģiju, jo arī mūsu dienās te spokojas, notiek dažādas neizskaidrojamas lietas. Salas pašā galā aplūkojama milzīgu akmeņu rinda, bet centrā – dižliepa ar zaru žuburiem no pašas zemes. Brenču liepa stādīta seno ceļu krustojumā un aug apmēram 180 – 200 gadus. Saimnieks kokā izgriezis savas salas sargus – cilvēciņus, jo te no 16 mājām nav palikusi neviena (pēdējais iedzīvotājs miris pirms 3 gadiem), bet dabas mīļotājam var likties neomulīgi tik neparastā vietā būt vienam. Zinātāji teic, ka te droši varot meklēt aprakto zeltu, bet sala ir tik plaša… Interesanti, ka pussalā dabiskās radiācijas līmenis pārsniedz normu 5 reizes. Ivara Vīka grāmatā “Trejdeviņi Latvijas brīnumi” aprakstītajā zemes enerģētiskā starojuma laukā līnijā Pokaiņi-Viļāni-Ludza iekļaujas arī Bārbaļi. Apskatāma arī „Gundegu” senlietu kolekcija.
|