/Pēc V.Geidānes/
Laika gaitā Asares baznīcai ir bijusi savstarpēja saistība ar Subates un Gārsenes baznīcu.
No 1567. līdz 1676. gadam Gārsenes baznīca piederējusi pie Vecsubates ev. lut. draudzes. 1571. gadā Gārsenes draudzē ietilpa Gārsenes, Asares, Susējas, Kaldabruņas, Laivides un Prodes novads un Subates pilsēta.
1685. gadā Subatē uzcēla Jaunsubates ev.lut. Sv. Pestītāja baznīcu (minētās baznīcas bija Subates dievnama filiāles.
Par pirmo baznīcas ēku Asarē nekādu rakstisku ziņu nav. Ir nostāsti, ka tā bijusi no koka. Tas ir iespējams, jo Subates draudzes iecirknī bijušas koka baznīcas. No 1827. līdz 1836. gadam Secē, Gārsenē un Asarē par mācītāju strādājis Georgs Kristiāns Kušķis. Gārsenē un Asarē – Roberts Teodors Kušķis.
No 1841. līdz 1851. gadam Subates ev.lut. draudzē par mācītāju sāka strādāt teoloģijas kandidāts Boks. Ar lielu neatlaidību viņš ķērās pie skolu organizēšanas. Lai gan draudzes locekļi bija nabadzīgi, bet muižnieki negribēja atsaukties uz mācītāju ierosinājumiem, tomēr neilgā laikā viņam izdevās izveidot skoliņas Gārsenē, Vilkupē, Asarē un Prodē.
1851. gadā Boks pārgāja uz Dobeli un viņa vietā par mācītāju Gārsenē, Aknīstē, Asarē nāca G.G. Grīners. Kopā ar prāvestu K.J.Veirihu no Dignājas viņš sarakstīja darbu “Kristīgā mājas grāmata”. To 1855. gadā drukāja Jelgavā pie Stefenhāgena.
1853. gadā “Latviešu Avīzēs” Grīners ziņo, ka Subates draudzē jau darbojas piecas skolas. Tajās mācoties 95 bērni, no tiem 20 apgūstot arī rakstīšanu un rēķināšanu.
Pašreizējā baznīca Asarē sākta celt 1820. gadā. 1823. gadā tā iesvētīta. Altārglezna “Augšāmcelšanās” 1853. gadā izgatavota J.Dēringa darbnīcā. Vitrāžas – E.Todes darbnīcā 1909. gadā. Kristāmtrauks ir V.Meijera darinājums.
Ap 1903. gadu Asares pagasta skolā sāka strādāt jauns skolotājs Augusts Dūms, kurš muzikālo izglītību ieguvis Irlavas seminārā. Dūms spēlēja ērģeles Asares baznīcā. Ap 1922. gadu dievnamam jau ir Dūma vadītais koris.
Blakus baznīcai atrodas arhitekta Birznieka izstrādātais vienkāršais piemineklis - piemiņas zīme kritušajiem Augšzemes partizāniem.
Nebrīves gados gādīgas rokas plāksni ar kritušo vārdiem no pieminekļa bija noņēmušas. Tā glabājās baznīcā. Šodien tā ir savā vietā pie pieminekļa.
Asares pagasta aizsargu organizācija baznīcai dāvināja baltajā izvilkumā izšūtu altārsegu, kura grezno altāri vēl šodien. 1985. gadā Asares baznīca tika remontēta – ar skārdu apšūts baznīcas tornis. Iespēju robežās remonts turpinās.
Asares pagasta padome, Ausma Kantāne un Imants Ziedonis snieguši palīdzību Asares luterāņu baznīcai vitrāžu atjaunošanai. |