/Pēc J.Vuškāna/
Aknīstes draudze dibināta 1748. gadā un pirmā koka baznīca Aknīstē būvēta 1774. gadā Sv. Ignācija piemiņai. Tā kalpojusi 174 gadus – līdz 1948. gadam. To cēlis barons Tīzenhauzens kā Rokišķu baznīcas filiāli. Ārpuse bijusi apšūta ar dēļiem, bet zvanu tornis būvēts no ķieģeļiem. 180 kg smagais zvans iegādāts 1937. gadā. Altāris bijis bagāts ar kokgriezumiem.
Tagadējās baznīcas celtniecība bijusi iecerēta pirms 1 pasaules kara. Tai sagādāti ķieģeļi. Par tās celšanu sāka rūpēties dekāns Alberts Piebalgs. Ieplānoto izjauca karš. No savestajiem ķieģeļiem ap veco baznīcu uzcēla žogu un lielus mūra vārtus.
Pamatakmeni jaunajai baznīcai iesvētīja 1934 gadā dekāns A.Piebalgs, asistējot prāvestam Ignatam Deksnim (dzimis Rokišķu draudzē). 1935. gadā par Subates prāvestu iecēla Donātu Mūrnieku, kurš apkalpoja arī Aknīsti (miris 1960 gadā ASV). Jelgavas ķieģeļu fabrikā viņš iegādājās ķieģeļus jaunās baznīcas būvei Aknīstē. 1937. gada 31. oktobrī D.Mūrnieks iesvētīja jaunbūvējamās baznīcas pamatus un triju gadu laikā (1937.-1940.) Aknīstes baznīca bija uzcelta. Būvdarbu nobeigšanai ķieģeļu tomēr pietrūcis. Tad nojauca zogu ap veco baznīcu, bet lielos vārtus atstāja un tagad tie ir saglabājušies. Iekšdarbus baznīcā pabeidza Subates prāvesta A.Rukmaņa laikā, un 1948. gada 12. augustā bīskaps P.Strods Aknīstes baznīcu konsekrēja Sv. Ignatija godam.
Aknīstes baznīca būvēta pēc Kauņas Augšāmcelšanās baznīcas plāna, modernā stilā ar vienu torni, tikai samazinātā veidā. Lielais koka altāris, kancele un abi sānu altāri darināti renesanses stilā kokgriezumos 1809 gadā. Tie ir iespaidīgi un skaisti. Kādreiz tie greznojuši Rokišķu Dievnamu. Pēc tam, kad Rokišķu baznīcā ielika altāri un kanceli, atvestu no Beļģijas, šos vecos pārveda uz Aknīsti. No Rokišķiem pārvestas arī Vissvētākās Jaunavas Marijas un Sv. Jāņa statujas, pie kolonnām novietoti Sv. Pētera un Pāvila tēli un augšā – Sv. Ignata tēls. Pārējais inventārs ir no vecās koka baznīcas. |