/Pēc J.Vuškāna/
Kad ieraugām šo baznīcu, droši zinām, ka tuvojamies Biržiem. Kas gan būtu Birži bez šīs celtnes. Ar savām priekštecēm vēsturē tā gājusi mums līdzi jau gandrīz 300 gadus. Žēl. Ka mūsdienās to piemeklējis tāds liktenis.
Pirmā, ar dēļiem apšūtā koka baznīca te bijusi uzbūvēta 1707. gadā. Otrā baznīca arī bijusi koka, ar salmu jumtu un mazu tornīti. Tad divu gadu laikā (1847.-1848.) pēc arhitekta Helda projekta uzcelta mūra baznīca. Altārgleznu darinājis Eginks L., ērģeles būvējis Martins. Baznīca I Pasaules karā stipri cieta. To atjaunoja 1930. gadā ar saīsinātu torni, iesvētīja 1930. gada 18. maijā. Ērģeles Sūnokla būvētas un uzstādītas 1936. gadā. Demontētas un aizvestas pirms vatelīna ceha būves baznīcā, un nav zināms kur palikušas. Vatelīna cehs te darbojās no 1969. -1993. gadam – 24 gadus.
Šinī dievnamā no 1826. gada 30 gadus par ķesteri un ērģelnieku darbojies dzejnieks Ansis Līventāls. Baznīcas pagalma stūrī pie ceļa nožogojuma atrodas viņa kapa vieta. Blakus ir ilggadējā draudzes mācītāja un rakstnieka Jakoba Lundberga kaps. |