/Pēc J.Vuškāna/
Pirmā Dunavas baznīca bijusi koka, bez torņa. To 1785. gadā uzcēlis muižturis Jānis Zībergs. Tā atradusies tagadējās mūra baznīcas priekšā. Tajā vietā, kur pašlaik stāv Misiju Krusts, senāk bijusi koka baznīcas altāra vieta.
1898. gadā Dunavā par prāvestu ieradies uzņēmīgais Antons Svātelis. Ar muižtura Staņislava Plātera un draudzes līdzekļiem viņš uzsāka Jaunās baznīcas būvi un triju gadu laikā (1898.-1900.) to pabeidza. Baznīca ir celta ziemeļgotikas stilā, tai ir 35 m augsts tornis.
Dievnams būvēts no sarkaniem ķieģeļiem ar baltām nišām un mūra velvēm veidotiem griestiem. Ķieģeļi vesti no Daugavpils ar baržām. Lielais altāris, sānu altāri un kancele ir no ozolkoka. Sānu altāri veltīti Sv. Jaunavai Marijai un Sv. Lauram. Pati baznīca veltīta Sv. Jāzepa piemiņai. Galvenajā altārī atrodas Sv. Jāzepa statuja ar bērnu Jēzu uz rokām.
Pirmajā pasaules karā dievnams stipri cietis. Baznīcas atjaunošanu pabeidza un to iesvētīja 1928. gadā 21. oktobrī Nīcgales prāvests Lanovičs. Līdz tam dievkalpojumi notikuši magazīnklētī. Baznīcas atjaunošanas darbus pabeidza prāvesta A. Rukmaņa vadībā. Tagadējo lielo altāri iegādājās un iekārtoja 1935. gadā. baznīcas 6 pudus smagais zvans atgūts no Krievijas 1923.gadā, uz kurieni tas bijis aizvests 1915. gadā.
Dievkalpojumiem izmantojamās platības – 300 m2.
Dievnams ir arhitektūras piemineklis. |