Rīgas iela 211a
Pirmo koka baznīcu 1618. gadā uzcēla Nikolajs fon Korfs iepretī Krustpils pilij Daugavas krastā. Tautā saglabājušies nostāsti, ka senāk no šīs baznīcas zem Daugavas attekas bijusi eja uz netālo salu. Pēc baznīcas nodegšanas, laikā no 1683 līdz 1685. gadam uzbūvēja jaunu mūra baznīcu tagadējā vietā pie Dzirnupītes ietekas Daugavā. Pie baznīcas durvīm iegravēti vārdi vācu valodā, kas vēsta par baznīcas celšanu. Šī baznīca kalpojusi 135 gadus – līdz 1818 gadam. 1750. gadā tornī iespēra zibens un baznīcas koka daļas izdega. 1818. gada 1. martā mācītājs J. Fābers šeit noturēja pēdējo atvadu dievkalpojumu un 4. martā sāka nojaukt baznīcas bojātos mūrus. Palika tikai tornis, kuram vēlāk pievienoja jaunu celtni.
1820. gadā Jāņu vakarā tornim uzlika apzeltītu vara kupolu ar gaili galā. Baznīcas būvi pilnīgi pabeidza līdz Ziemassvētku vakaram. 1850. gadā tajā uzstādīja jaunu magoņkoka kanceli. Zvanus lēja Maskavā. Lielākais svēra 49,5, mazākais – 40 pudus. Tie iesvētīti no mācītāja Tiliņa 1851. gada 6. maijā un kalpojuši 66 gadus. Pārbūvētais dievnams ir viens no Latvijā ievērojamākajiem ampīra stila arhitektūras paraugiem.
Sākoties I Pasaules karam, zvanus aizveda uz Maskavu, bet baznīca tika sapostīta. Atjaunošana sākās 1924. gadā. Altārī ielika jaunu gleznu – “Kristus Getzemanes dārzā lūdz Dievu“ (mākslinieks Šēnbergs ). Jaunas ērģeles ar 15 reģistriem uzbūvēja Dūrējs no Valmieras 1927. gadā, stabules gatavotas Vācijā. 1955. gadā izgatavoti metāla kaluma vārti (meistars Verbickis), uzmūrēta baznīcas sēta. |