Zīlānu iela 57
1910. gadā tika iesvētīta mūra baznīca Svētā Nikolaja godam. 1912. gadā uzcēla māju garīdzniekiem. 1. pasaules kara laikā no baznīcas palika tikai sienas, no garīdznieku mājas – pamati, no 1 000 pareizticīgo draudzes locekļiem palika tikai puse. 1920. gadā no Krievijas atgriezās Marijas patvēruma un aizlūguma baznīcas pārzinis Jēkabpilī tēvs Vladimirs Borozdinskis, kurš uzsāka baznīcas atjaunošanu. No 1922. gada atsākās patstāvīgi dievkalpojumi garīdznieka Nikolaja Vasiļjeva vadībā. 1928. gadā ar tēva Jēkaba Karpa gādību baznīcas iekšpuse tika izrotāta ar jaunu svētbilžu sienu, draudzes locekles uzgleznoja 8 ikonas. Daudzas svētbildes ziedoja draudzes locekļi. Pēc II Pasaules kara baznīcu atjaunoja un 1963. gadā pārņēma garīdznieks Anatolijs Kudrjavcevs (baznīcai kalpoja līdz 1993. gadam ). No 1965. līdz 1990. gadam te bieži vadīja dievkalpojumus Rīgas un Latvijas metropolīts Leonīds Vladika. |