/Pēc J.Vuškāna/
Rubeņos senāk uz veciem kapiem bijusi koka baznīca. To cēluši 1759. gadā jezuīti Sv.Pētera un Pāvila godam. Šī koka baznīca atradusies no tagadējās mūra baznīcas gala durvīm pa labi aiz žoga.
Tagadējā Rubeņu baznīca ir akmeņu krustveida būve, celta 1893. gadā, tai ir 100 gadu mūžs. Baznīcai ir viens tornis. Sienas balsta daudzi piloni. No ārpuses apmesta un krāsota. Dievlūdzējiem izmantojamā celtnes platība – 212 m2.
Baznīcas celtniecību vadīja toreizējais Rubeņu draudzes prāvests Ādams Dobķevičs, kurš te strādājis līdz 1908.gadam, dzimis Polijā. Par priesteri studējis Pēterpilī. Viņa skološanu un vēlāk baznīcas celšanu Rubeņos finansēja kāda bagāta viņa radiniece Pēterpilī.
Dievlūdzējiem izmantojamās telpas platība – 178 m2. 1945. gadā baznīcas dārzā bija apbedīts prāvests Ant. Pelešinas, kuru vēlāk piederīgie pārapbedīja.
Baznīcas labiekārtošanā strādājuši arī prāvests A. Kivlenieks un tagadējais Subates prāvests Vincents Bārzda. Pavisam šajā Aknīstes draudzē ir strādājuši 11 prāvesti. |