/Pēc E.Klūdziņa/
Sēlija – Latvijas novads, kurā ietilpst arī Saukas pagasts.
Sākoties reformācijai, 16. gs. sākumā Sēlijā izplatījās luterānisms. Ar Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera 1567. gada 28. februāra pavēli Saukas draudzei tiek celts pirmais dievnams. 1596. gadā tas minēts kā vecs un nedrošs. Pēc vairāk nekā simts gadiem, 1636. gadā, Saukā ar jauna koka baznīca ar salmu jumtu un torni. 1712. gadā kādā dokumentā rakstīts, ka baznīca ir nedroša koka ēka ar sabrukušu torni (tā noteikti ir otrā). 1725. gadā uzcelta jauna koka baznīca ar torni. No tiem laikiem saglabājies sudraba biķeris ar gravējumu “ANNO 1721”. 18. gs. beigās baznīca kļuvusi jau nelietojama. 1803. gadā tajā pārtraukti dievkalpojumi, bet 1805. gadā ar valdības rīkojumu (tai piederēja draudzes patronāta tiesības) baznīca nojaukta. Pēc tam 21 gadu Saukas draudze dzīvoja bez baznīcas. Par dievnamu kalpoja Vecsaukas muižas rija. Šķūnī uzstādīja altāri un kanceli no vecās baznīcas. Kā rakstīts “Latviešu Avīzēs” (1825. gadā): “…lodziņi bija ļoti šauri un zemi, grīdas un griestu pavisam nebija. Vējš vilkās cauri no visām malām, un nebija brīnums, ka daži atrāvās, un mācītāja veselība ļoti pašķiebās.” Bet, neskatoties uz sliktajiem apstākļiem, mācītājs Vilhelms Ernsts Rapps nokalpoja Saukas draudzē visilgāk – 43 gadus (no 1803. – 1846.). Viņa kalpošanas laikā uzcelta tagadējā Saukas baznīca.
1825. gadā likts pamatakmens mūra baznīcai skaistā vietā – Ormaņkalna pakājē, puskilometru no Saukas ezera, ceļu krustojumā. (Blakus esošo uzkalniņu veci ļaudis atcerējās kā mēra laika kapus.) Baznīca iesvētīta 1827. gada 15. maijā. Dievnamā toreiz bijušas vienkāršas, mazas ērģelītes, altāra galds un neliels paaugstinājums, kanceles vietā – altāra glezna “Kristus augšāmcelšanās ar blakus stāvošu eņģeli”. Mācītājam V.E. Rappam seko mācītājs Fridrihs Antons Bokhorns (apglabāts Smiltaines kapsētā), Fridrihs Vilhelms Sieffers, adj. Andreass Šūmans, Kārlis Vilhelms Millers. 1865. gadā Saukas draudze ar sava mācītāja V. Millera palīdzību baznīcas iekšpuses labiekārtošanai saņēma līdzekļus no valsts baznīcas būves fonda, ko pārvaldīja Kurzemes konsistorija. Mākslas galdnieks Bernhards no Rīgas iebūvēja (kokgriezumā) balkonus gar baznīcas sienām, pie ērģelēm un altāra. Kokgriezumā izgatavoja altāri ar apustuļu Pētera un Pāvela tēliem, kā arī kanceli. Ērģeļu meistars Veizenborns no Jelgavas būvēja tagadējās ērģeles un turpat, Saukas ķesterātā, lēja tām stabules. Tolaik diezgan lielo un labi skanošo instrumentu izmēģināja pazīstamais Jelgavas ērģelnieks Postels. Ērģeles iesvētītas 1866. gada 12. decembrī. Mākslinieks J. Doerings no Jelgavas uzgleznoja jaunu, tagad esošo, altāra gleznu “Jēzus pie krusta ar Mariju un Jāni”. (Tajā ir atzīme 7.7.1868.). Tolaik sākti vākt ziedojumi baznīcas zvanam. Tas pēc īpaša pasūtījuma izgatavots Bohumas fabrikā Vācijā un uzvilkts tornī 1873. gadā mācītāja Ernsta Vilhelma Roberta Deringera laikā. Baznīcas zvanā ir iegravējums vācu valodā: “Gods Dievam augstībā.” Un gadu skaitlis 1872. Tolaik baznīcas tornī iespēra zibens, bet, Paldies Dievam, nodarīja bojājumus tikai baznīcas tornim. Ilgus gadus par baznīcas ērģelnieku un ķesteri strādāja slavenais skolotājs Georgs Dauge (1835. – 1910.). Pirmajā pasaules karā baznīca nebija cietusi, bet izlaupīta un daudzas lietas aizvestas. Uz Novgorodu evakuētais zvans pēc kara tika atvests atpakaļ. 1933. gadā baznīcas jumtu malu (dakstiņu)kārniņu vietā pārklāja ar cinkoto skārdu. Jumta remontētāji bija Krēmeru ģimene no Viesītes. Pirms agrārās reformas draudzei piederēja 178 desetīnas zemes, 18 rentes mājas, 13 lietojamas un 6 slēgtas kapsētas, 5 māju kapu kalniņi. Agrāk un Latvijas brīvvalsts laikā pastāvēja Saukas un Elkšņu ev.lut. draudze. Pirmā baznīcas filiāle celta Elkšņu muižas novadā, Ilzu ezera krastā. Otra baznīca atrodas Elkšņu pagastā (netālu no Susējas upes) un pieder Elkšņu ev.lut. draudzei. Tagadējā Elkšņu baznīca celta ap 1830. gadu, pieder Elkšņu draudzei. Tagad to neapkalpo Saukas draudzes mācītājs. Saukas baznīcas 100 gadu jubileju svinēja 1927. gada 11. septembrī. Tajā piedalījās bīskaps Kārlis Irbe un Ventspils draudzes mācītājs T. Grīnbergs, kuru 1932. gadā ievēlēja par Latvijas ev.lut. baznīcas arhibīskapu. Līdz II pasaules karam Saukas un Elkšņu draudzei piederēja 55 hektāri mācītājmuižas zemes ar 7 ēkām, kas deva draudzei ienākumus un mācītājam algu. Padomju laikā mācītājmuižas ēkas un zemi bez atlīdzības paņēma valsts. 1900. gadā sākās draudzes bezzemnieku aizceļošana uz pilsētām. Viņu vietā ieradās katoļticīgie lietuvieši. Daudzi no viņiem, slēdzot jauktās laulības, pārgāja uz luterāņu konfesiju. 1937. gada 1. oktobrī par mācītāju draudzē sāka strādāt Jūlijs Strube, kurš 1939. gadā mainīja uzvārdu uz “Straume” . Viņa laikā tika veikts baznīcas iekštelpu remonts, bet altāra balkonu vietā izveidota sakristejas telpa. Pēc Otrā pasaules kara Saukas draudzi apkalpoja sekojoši mācītāji: Nikolajs Malcenieks, Žanis Dambis, Romāns Šmits, Artūrs Kaminskis, mācītāja palīdze Aleksandra Dombure, Almārs Lavrentjevs. Par ērģelniekiem saukas draudzē strādājuši Krišjānis Jaunliniņš, skolotājs Arvīds Švābe, Kārlis Lazdiņš, Alīda Krišjāne, pēdējos gadu desmitos – Arnolds Upītis. No 1991. gada 25. decembra ērģeles spēlēja mūzikas skolas skolotāja Maija Malciniece-Kleščevska. Pirms I pasaules kara par baznīcas apkopēju un zvaniķi kalpoja Pēteris Veinbergs no Spridzānu mājām. (Minētā iemesla dēļ tās sauca par “Zvanītājiem”. Mājas atradās baznīcas tuvumā un nodega pēckara laikā). No 1919. gada līdz 1986. gadam Saukas draudzē par baznīcas apkopēju un zvaniķi strādājuši tēvs un dēls Jāņi Sirmoviči no “Ormaņu” mājām. Pēckara laikā baznīcu vairākkārt izdemolēja: izsita logus, uzlauza durvis un seifu, sabojāja kroņlukturi, nozaga sudraba biķeri (to draudze atguva 1992.gadā) un bībeli. Baznīcas logiem slēģus izgatavoja galdnieks Virauckis un kalējs Andrejevskis baznīcas draudzes priekšnieka Kārļa Zosēna laikā. Draudzes priekšnieka Jāņa Maizīša laikā tika veikti vairāki remonti – baznīcas ārpuses balsināšana, torņa logu karnīžu remonts, slēģu, iekštelpu un sakristejas krāsošana, altārgleznas restaurācija, ērģeļu remonts. 1989. gadā krāsoja baznīcas jumtu un torni. Saukas draudzei ir 9 kapsētas: Smiltaines, Galvānu, Svaru, Klauces, Dešu, Visdarbu, Pormaļu, Melderišķu un Tiltiņu kapsēta. Latvijas laikā visas tās bija Saukas pagastā. Pēc Saukas pagasta reorganizācijas kapusvētku rīkošana bija jāsaskaņo ar jaunizveidoto pagastu valdē. Valsts arhīvā glabājas vecās baznīcas grāmatas 6 sējumi un 1858. gada “Dvēseles revīzijas”. Vairākus gadus draudze jūnija pēdējā svētdienā rīko pasākumu “Saucieši, sabrauciet Saukā!”. Dievkalpojumā skan aizlūgums par sauciešiem visā pasaulē. Dievkalpojumi Saukas baznīcā notiek visos svētkos un katra mēneša 2 un 4 svētdienā 10.00. darbojas Svētdienas skola, ko apmeklē 25 audzēkņi. |