Jēkabpils vēsturiskajā centrā pie Sv. Gara pareizticīgo baznīcas klostera. 

Rīgas ielā, pretim Krustpils pilij. Celts 1925. g. Latvijas Brīvības cīņās kritušo krustpiliešu piemiņai, veidojis A. Birznieks. Atjaunots 1992. gadā. 

Rīgas ielā pie Krustpils luterāņu baznīcas.

Rīgas ielā (tēln. Ļ. Bukovskis, arh. G.Asaris). Memoriāla centrā kādreiz atradās V.I.Ļeņina piemineklis, laukuma malās – piloni ar deviņu Padomju Savienības varoņu bareljefiem.

kritušajiem artilērijas komandieriem – ģenerālmajoram S.Kuprijanovam un pulkvežiem G.Šarikalovam un G.Gazejevam. Netālu no II pasaules kara memoriāla Rīgas ielā, pretim pasta ēkai.

Brīvības ielā, Viesītē. Brīvības piemineklis celts 1935.gadā par godu Viesītes atbrīvotājiem no bermontiešiem. Šim piemineklim padomju varas gados priekšā bijis uzcelts piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem. Piemineklis ir veidots no somu granīta. Vienā pusē senlatvis – karavīrs un uzraksts “brīvība – tautas dzīvība”, otrā pusē – “šeit 1919. gada 14. oktobrī latvju partizāni guva uzvaru pār vāciešiem” Pēdējo divu vārdu piemineklī vairs nav. Kad II pasaules kara laikā Viesītē ienāca vācieši, dzelzceļnieks Dobulāns, kurš dzīvoja netālu no uzkalniņa, sievu nostādījis sardzē, naktī nokala nost divus vārdus: “pār vāciešiem”, tādējādi piemineklis palika savā vietā. Turpretim padomju laikā pieminekli neaizvāca tālab, ka uz tā ir bijuši šie vārdi “pār vāciešiem”.
Piemineklis nav bijis īsti pieņemams tā laika ideoloģijai, jo tajā attēlots senlatvju karavīrs un šis uzraksts” Brīvība – tautas dzīvība”. Tādēļ veidojumu apaudzēja ar stādījumiem un tam priekšā novietoja piemiņas akmeni Sarkanarmiešiem.
Atmoda saprātīgi sakārtoja vēstures piemiņas zīmes uzkalniņā. Atkal ir redzams senlatviešu karavīrs, kurš sveic sauli. Aizstādījumi ir izravēti. Sarkanarmiešu godinošais veidojums uzstādīts malā. Tas darīts nevis ar naidu, bet ar sapratni: lai mirušie mierā dus. 

Vaļņu ielā 7, Viesītē. Veidojis K. Jansons Viesītē dzimušajam ārstam Paulam Stradiņam, kuram pilsētā uzstādīts arī piemiņas akmens un iekārtotas piemiņas istabas Raiņa ielā 14. 

Rubeņu pagastā pie kultūras nama. Atklāts 1969. gada 13. septembrī Dzejas dienu laikā. Autors – tēlnieks Kārlis Baumanis.

Asares pagastā. Autors: arhitekts un mākslinieks Aleksandrs Birzenieks. Atklāts: 1924. gada 17. augustā. Atklāšanā piedalījies prezidents J. Čakste. 1934. gada 22. jūnijā pie pieminekļa novietoja granīta plāksni ar kritušo Augškurzemes partizānu vārdiem. Pēc Latvijas okupācijas plāksni un krustu lika noņemt. Asares draudzes locekļu drosmīgās rīcības rezultātā krusts un plāksne visus šos gadus neskarti glabājās Asares luterāņu baznīcā. Pēc neatkarības atgūšanas krusts piemineklis atjaunots sākotnējā izskatā. Piemineklis – no laukakmeņiem veidots apļveida pamats, diametrs 6,6 m augstums 1 m . Virs pamata 1,6 m augsts zemes uzbērums, centrā granīta bluķis, kurā iestiprināts dzelzs krusts. Visapkārt 7 laukakmeņi, kas simbolizē 7 pagastus, no kuriem nāca Augšzemes pulka karavīri. 

Saukā, pie bijušās skolas, tagad – viesu mājas “Gasa”. Izcilā Saukas novadnieka, stomatoloģijas profesora, J.Raiņa drauga Paula Dauges (1869.-1946.) piemineklis atklāts 1972. gadā, tēlniece I.Krūmiņa, arhitekts U.Berķis. Paula tēvs Juris Dauge bija skolotājs, rakstnieks, ērģelnieks, viņš arī 1858. gadā nodibināja Saukas pamatskolu, tā saucamo Ķesterskolu. 

Saukā, bij. Vecsaukas muižas centrā. Skvērā uzstādīti tēlnieka I.Līča veidotie piemiņas akmeņi M.Bucleram (1866.-1944.), fotogrāfijas pamatlicējam Latvijā. Sarakstījis ap 20 grāmatas fotogrāfiem – gan profesionāļiem, gan iesācējiem. 

Sēlpils pagasta kapos (pie Sēlpils baznīcas). Kapa piemineklis komponista, Dziesmu svētku himnas "Dziesmai šodien liela diena" autoram P. Barisonam. Tēlnieks - Laimonis Blumbergs.