Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!

In memoriam Dzintara Gavriloviča (07.09.1928. - 09.12.2019.)

In memoriam Dzintara Gavriloviča (07.09.1928. - 09.12.2019.)

Laika rats tuvojas gadumijai – jaunām iecerēm, arī apcerīgumam. Šādā brīdī smeldzīgi ieskanas sēru ziņa. Mūžībā devusies Dzintara Gavriloviča – Jēkabpils Goda pilsone, skolotāja, erudīta un stipra personība.

Otrajā Adventes svētdienā izdzisa garā mūža dienas, aprima darbošanās un sapņi. Nu apjaušam – tās ir atvadas no gara spēka, no vispusīgas inteliģences ar tai piemītošo smalkumu un vienkāršību. Ar personību aiziet laikmeta un mūsu pilsētas vēstures lappušu liecība. Lai ieskatāmies mūža gājumā, lai pieminam, lai neļaujam laika ratam atstāt pagājībai tās ētiskās vērtības un gara gaišumu, kas piemita aizejošajai paaudzei ...

Dzintra (tā mēs viņu saucām) dzimusi Tukuma pusē, bet jau skolas gados ģimeni liktenis atved uz Jēkabpili. Kā gribētos vēl ieklausīties viņas stāstījumā par tēvu – Latvijas brīvības cīņu dalībnieku. Par tēva kā dārznieka kopto augļu dārzu. Par vecāku darba tikumu un saimnieciskumu. Latviskā dzīvesziņa ieaudzināta ģimenē un bijusi Dzintras pavadone visos dzīves ceļos. Vecāku atbalsts ir arī izglītības centienos. 1954.gadā ir absolvēta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāte un sākas darba gaitas Krustpils 1.vidusskolā.

Te, Rīgas ielas koka namā, sāk strādāt jauna ģeogrāfijas un astronomijas skolotāja, ar savu mūžu rakstot arī mūsu Jēkabpils 3.vidusskolas vēsturi. Skolēnu atmiņās ir interesantas, skolotājas aizrautības vadītas stundas.  Materiāli grūtajos laikos meitenes apbrīno skolotājas prasmi būt elegantai apģērbā. Skolotāja kā sievišķības un kārtības paraugs. Atsaucīga, taisnīga, neatlaidīga, arī tieša, necieta pusdarītus darbus. Skolotājas darba spējas ir pamanītas, un viņa tiek iecelta par vidusskolā pirmo ārpusklases darba organizatoru, tomēr kā sirdslieta vienmēr paliek ģeogrāfijas skolotājas darbs. Ilgus gadus vadījusi ģeogrāfijas skolotāju metodisko apvienību.

1971. gadā Dzintra Gavriloviča tiek ievēlēta par Izglītības darbinieku arodbiedrības Jēkabpils un rajona komitejas priekšsēdētāju. Arī šo darbu veikusi ar lielu atbildību, aizstāvot skolotāju intereses un pārzinot to pienākumus. No mammas mantotā dziesmas mīlestība mudina Dzintru aktīvi darboties skolotāju kora dibināšanā. Biogrāfijā ierakstīti bagāti gadi Jēkabpils skolotāju korī.

Skolas nemiers vilina un neļauj aiziet no tās  -  90.gados Dzintra Gavriloviča atkal ir Jēkabpils 3.vidusskolā un strādā kā internāta audzinātāja. Ir skolotājas prasīgums un rūpes, ir bagātas sarunas par ģeogrāfiju, par grāmatām, ir prieks par skaisto pasauli un cilvēku savstarpējo attiecību gaišumu.

Pēc aiziešanas pensijā Dzintra ir Jēkabpils pilsētas pensionāru apvienības valdes priekšsēdētāja un vairāku gadu garumā daudz laika un enerģijas veltīts darbojoties apvienībā. Optimisms, prasīgums pret sevi un mīlestība pret dzīvi neļauj apstāties. 2012.gadā jēkabpiliešu cieņu un pateicību par mūža ieguldījumu pedagoģiskajā un sabiedriskajā darbā apliecina piešķirtais goda nosaukums „Jēkabpils Goda pilsonis”.

Dzintrai piemita nerimstošs darbošanās gars- rūpes par līdzcilvēkiem, daudzas izlolotas ieceres kopā ar domubiedriem un biedrības aktīvajiem ļaudīm- tā bija viņas dzīves neatņemama daļa. Tāpat kā nepieciešamība nepārtraukti būt kustībā, sekot līdzi visam notiekošajam pilsētā, Latvijā un pasaulē.

90 gadu jubilejā Dzintra atzīst: „Nevajag teikt – es nevaru. Tad arī paliec tāds nevarīgs. Bet es varu. Man jāvar.” Lai šie vārdi tuviniekiem un draugiem ir kā gara mantojums.

Lai Mūžības ceļš Adventes gaišumā un mīļumā.

Pēdējā ceļā Dzintru pavadīsim ceturtdien, 12.decembrī plkst.12.00 no Jēkabpils pilsētas kapličas uz pilsētas kapiem.

Jēkabpils 3.vidusskolas kolektīvs

Jēkabpils pilsētas pašvaldība