Jāzepa Oskara Bikaunieka Izstāde – "Pēdējais Mohikānis"

Jāzepa Oskara Bikaunieka Izstāde – "Pēdējais Mohikānis"

No 11. maija Krustpils pils Marmora zālē skatāma Jāzepa Oskara Bikaunieka Izstāde – "Pēdējais Mohikānis".

Jāzeps Oskars Bikaunieks dzimis 1916. gadā, tagadējā Jersikas pagasta „Bikauniekos” kā jaunākais dēls 12 bērnu kuplajā  Annas un Andreja Bikaunieku ģimenē.

Mācījies vietējā skolā, vēlāk Līvānos. No 1938. līdz 1939. gadam dienējis Latvijas armijā - Latgales artilērijas pulkā Krustpilī. Pēc armijas bijis dzelzceļa strādnieks Jersikā.

1942. gadā kā brīvprātīgais iestājies Vācu armijā, ticis ieskaitīts 267. policijas bataljonā, kas nodrošināja kārtību frontes aizmugurē. 1944. gadā, vācu armijai atkāpjoties, ticis ieskaitīts Vācu armijā, latviešu leģiona 19. divīzijā. Kara beigas  sagaidīja Kurzemē. Kā daudzi latviešu leģionāri, kas labprātīgi devās uz „karavīru pieteikšanās punktiem” Kurzemē, arī Oskars tiek nometināts ieslodzījuma vietā Vorkutā. 1946. gadā viņš atgriežas Latvijā. Ilgotais miers tēva mājās netiek sagaidīts – seko vairākkārtēji izsaukumi uz čeku un pratināšanas. Sarežģītais pēckara laiks liek Jāzepam Oskaram Bikauniekam izšķirties par nelegālu dzīvi mežā.  Kad arī tā sniedz tikai šausmas un vilšanos, Oskars izlemj kļūt par „dzīvo mironi” – viņš sarauj visas saites ar ārpasauli un kopš 1948. gada līdz savai nāvei, gandrīz 40 gadus  citiem nezināms dzīvo savas māsas mājā Jersikas pagasta „Upeniekos”. Par viņa eksistenci zina tikai paši tuvākie. Pārējā radu saime un apkārtējie kaimiņi uzskatīja viņu par pazudušu jau kopš 1946. gada.

Jāzeps Oskars Bikaunieks mūžībā devās 1987. gada rudenī un klusu tika apglabāts lielās „Pusķeiru” mājas neapdzīvotajā galā zem grīdas.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 90. gadu sākumā, Jāzeps Oskars Bikaunieks ir reabilitēts. 2006. gadā pārapbedīts dzimtas kapos Daugaviešu (Škaparu) kapsētā. Beidzot arī apkārtējie varēja uzzināt Oskara dzīvesstāstu.

Jāzeps Oskars Bikaunieks, 40 gadus dzīvodams „bezvārda” dzīvi, savas skumjas, priekus un pārdomas ielika darbā. Viņa darbs bija māksla. Jaunībā iegūtā  izglītība, plašais interešu loks, iedzimtais talants un, neapšaubāmi, arī nežēlīgā dzīves pieredze attīstīja Jāzepā Oskarā filozofiski apcerīgu dzīves uztveri. Garajos vientulības gados, pašmācības ceļā nostiprinājis zīmēšanas prasmes. Viņš sāka zīmēt, gleznot, nodarboties ar dekoratīvo kokgriešanu. Viņa darbi, tiesa, māsasvīra Jāņa vārda aizsegā, ir aizceļojuši uz visām pagasta pusēm. Šobrīd apzināti aptuveni 50 Oskara Bikaunieka eļļas tehnikā gleznoti darbi un 66 zīmējumi. Lielākā daļa gleznu atrodas dažādās Jersikas pagasta mājās kā ģimenes īpašums. Gleznas iegūtas kā dāvinājums no Jāņa Bikaunieka jubilejās, kāzās vai izlaidumos.  Zīmējumu albums ilgus gadus ticis glabāts viņa māsīcas Emīlijas Bikaunieces mājās Jersikas pagasta „Daugaviešos”, savukārt,  kokgriezumiem rotātās lādītes atrodas dažādu Bikaunieku dzimtas atzaru mājās arī ārpus pagasta robežām. Nenovērtējamu ieguldījumu Oskara piemiņas uzturēšanā un darbu saglabāšanā ir devusi Oskara māsīcas meitas Zentas Eidukas ģimene, kas turpina aktīvi pētīt Oskara dzīvesstāstu un vākt viņa  daiļrades liecības.

Izstāde „Pēdējais Mohikānis” nav tikai par Jāzepa Oskara Bikaunieka dzīvi un viņa atstāto mantojumu. Tas ir stāsts par mūsu vēsturi, kurā 20. gadsimts ierakstījis dramatisku lappusi. Tas ir stāsts par mums pašiem – kā nepazaudēt savu cilvēcību jebkādos apstākļos un palikt uzticīgiem saviem ideāliem.

Ieejas maksa izstādē 0,30/0,50 euro.

Krustpils pils darba laiks: P.-Pk. 9.00 - 18.00; S.-Sv.: 10.00 - 17.00

Vieta: 
Krustpils pils
Datums: 
11.05.2019. 09:00 līdz 30.06.2019. 18:00