Sakrālās celtnes un arhitektūra
20. gadsimta sākums ir laiks, kurā izveidojās pašreizējais Vecpilsētas laukums kā pilsētas laukums. 2010.gadā laukums tika pārbūvēts. Šeit viesus sagaida pilsētas simbols – lūsis un ir apskatāmi tādi objekti kā pilsētas pulkstenis, naudas maks, aka un svari – atgādinājums par kādreizējo tirgus laukumu. Te no fotogrāfijām izkāpuši tēli izstāsta pilsētas stāstu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Celta 17.gs. – vairākas reizes bojāta un pārbūvēta. Pirmo baznīcu Krustpils pils tuvumā cēlis pārliecināts luterānis barons N.Korfs. Virs durvīm tā glabā Korfu dzimtas ģerboni un gadsimtu gaitā joprojām kalpo kā luterāņu dievnams. 1999.gadā baznīcai pasniegts Eiropas kultūras mantojuma zilais karogs.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Tas ir vienīgais dievnams Jēkabpilī, kas paceļas tik augstu – to 2004. gadā atklāja pilsētas augstākajā daļā. Tas ir pirmais katoļu dievnams Daugavas labajā krastā. Jo vēsturiski Korfu dzimta savā vairākus gadsimtus ilgajā saimniekošanas periodā atbalstīja tikai luterāņu sakrālo ēku celtniecību.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Dievnams celts 19.gs. otrajā pusē bizantiešu stilā. Tā piecu kupolu siluets ir neatņemams pilsētas panorāmas sastāvdaļa. Klostera sētā atrodas arī Sv.Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca, kas unikāla ar savu miniatūro izmēru 17x19,5m. Kopš 2008.gada dievnamā ir atgriezusies Dievmātes Marijas brīnumdarošās Jakobštates ikonas kopija, kas ik gadu pulcē lielu skaitu svētceļnieku.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Mūra baznīca celta bizantiešu stilā par godu Sv. Nikolajam, iesvētīta 1910.gadā. Pirmā Pasaules karā laikā no tās palika tikai sienas, pēc Otrā Pasaules kara baznīca piedzīvojusi atdzimšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Baptistu draudze izveidojusies 1880. gadā, kad pēc liela ugunsgrēka pilsētā cilvēki no tālākām vietām tika aicināti uz tās atjaunošanas darbiem. Pašreizējais dievnams celts 1930. gadā, padomju režīma gados noņemtais krusts atjaunots 1991. gadā.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Viens no lielākajiem Jēkabpils dievnamiem, celts 1783. gadā Kurzemes hercogistes laikā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pašlaik to par ziedojumiem atjauno pareizticīgo draudze.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Skaistā koka lūgšanu nama ēka – Valsts nozīmes kultūras piemineklis – ir viens no vecākajiem vecticībnieku lūgšanu namiem Latvijā, celts 1888. gadā, 1978. gadā atjaunots un pārbūvēts.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Celtniecība uzsākta 1769.gadā, 1807.gada 15.decembrī baznīca iesvētīta. Tajā atrodas valsts nozīmes piemineklis – divmanuāļu ērģeles, ko 1885. gadā būvējis slavenais meistars M. Krēsliņš.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Aizsargdambi sāka būvēt pēc 1981. gada lielajiem plūdiem. 2011. gada vasarā notika dambja rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi. Tagad šeit pastaigājoties pa gājēju promenādi var baudīt Daugavas rāmo tecējumu, vērot pilsētas ēku siluetus un atspulgus likteņupes ūdeņos.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
1936.g. tika uzcelts pirmais tilts pāri Daugavai. Krustpili ar Jēkabpili savienoja šaursliežu dzelzceļa līnija, kas turpinājās tālāk līdz Viesītei un Neretai. Skaistais tilts gāja bojā 2. Pasaules karā. 1962. g. uzcelts pašreizējas tilts. Tas apvienoja abas Daugavas krastu pilsētas Krustpili un Jēkabpili zem viena nosaukuma.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Pilsētas centra veidolu lepnāku padara ar masīvām kolonnām galvenajā fasādē rotātā bijusī apriņķa skola, kas celta 1820. gadā klasicisma stilā. Tagad šajā ēkā atrodas Jēkabpils Agrobiznesa koledža.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Senā Jēkabpils plānojuma vēsturiskās ainas liecinieki - tā sauktās „šņores mājas”. Zemes gabali, uz kuriem būvēta māja, ir bijuši vairākus simtus metru gari un tikai dažus metrus plati, tāpēc ēkas izvietotas ar mājas galu pret ielu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Ēkas celtas 19. gs. 70. gados, tām raksturīga garenbūve. Tā kā pagalms atrodas starp divām dzīvojamām mājām, tad parasti viena no gala sienām (tā, kas iziet uz kaimiņu pagalmu) ir bez logiem.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Ēka ir celta kā Jēkabpils apriņķa tiesas nams krievu klasicisma stilā. Šīs ēkas liktenis bijis raibs – te ir bijis padomju varas sēdeklis, apriņķa valdes nams, tehnikuma kopmītnes, slimnīcas nodaļa. Tagad tajā atrodas Jēkabpils pilsētas pašvaldība.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Tunelis (garums 43.04 m) ir viena no retajām monolīta dzelzsbetona paraboliskas formas būvēm Latvijā, kura uzcelta 20.gs.30-tajos gados. Caurbrauktuve joprojām glabā sākotnējo ceļa segumu-bruģi.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
No agra pavasara līdz pat vasaras norietam te notiek dažādi kultūras un izklaides pasākumi, kas pulcē tūkstošiem jēkabpiliešu un pilsētas viesu. Arī parastās darba dienās uz romantiskā tiltiņa, kas savieno salu ar Krustpils parku, pastāvīgi redzami gājēji, kas rimti izbauda tās unikālo atrašanās vietu. Te lepni zaļo arī liepa, kas ir valsts nozīmes dižkoks. Uz saliņas ir izveidoti arī atraktīvi vides objekti, kas sniedz iespēju iemūžināt sevi Jēkabpils pastkartēs.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
19. gadsimta vidū celtā, 1933. gadā atjaunotā baznīca aicina ar 14 metru augsto torni, 272 kg smagā baznīcas zvana skaņām, 1907. gadā gatavotiem soliem, jaunu ērģeļu skaņām, Fatimas Dievmātes statuju, kas pārvesta no Portugāles.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |