Jēkabpils novada Koku izvērtēšanas komisija bieži saskaras ar jautājumiem, uz kuriem sniedzam atbildes, lai informētu plašāku sabiedrības loku.
Kas jādara, ja gribu nozāģēt ārpus meža augošu koku?
1. Ja koks aug ārpus meža, tad koku ciršanu Jēkabpils novada teritorijā regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.309 2012.gada 2.maija Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža un Jēkabpils novada pašvaldības 23.12.2021.Saistošie noteikumi Nr.31 par koku ciršanu ārpus meža Jēkabpils novadā.
2. Tiesības prasīt atļauju koka nociršanai ir tikai tās zemes īpašniekam, kura īpašumā koks iznāk no zemes. Kopīpašumu gadījumā jābūt visu kopīpašnieku piekrišanai. Jāpārliecinās, kam pieder zeme, kurā aug koks. Aptuvenās koordinātes var skatīt kadastrs.lv, aplikācijā LVM GEO vai topografija.lv. Koku ciršanai īpašumos, kas atrodas pilsētu un ciemu teritorijās, ir jāsaņem atļauja no pašvaldības koku izvērtēšanas komisijas. Koku ciršanai aizsargjoslās arī ir nepieciešama atļauja.
3. Augļukokus un kokus, kuru diametrs pie sakņu kakla nepārsniedz 20 cm, īpašnieks dzīkst cirst pēc saviem ieskatiem, atļauja nav jāprasa.
4. Lai saņemtu pašvaldības atļauju, jāaizpilda iesniegums. Iesnieguma veidlapa atrodama https://www.jekabpils.lv/lv/pakalpojumi/arpus-meza-augosu-koku-cirsanas-atlauja-jekabpils-novads. Iesniegums jānogādā klientu apkalpošanas centrā Brīvības ielā 120, Jēkabpilī vai elektroniski parakstītu var nosūtīt pasts@jekabpils.lv
5. Jēkabpils novada Koku izvērtēšanas komisija apseko koku, veic iesniegumā minēto ciršanas iemeslu pamatotības izvērtēšanu, koka stāvokļa novērtēšanu, mērījumus un fotofiksāciju un sniedz atbildi, ja atteikts zāģēt, vai izdod atļauju zāģēšanai. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos atļauja tiek izsniegta tikai pēc zaudējuma atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu samaksas. Atlīdzības summa tiek aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.309 2012.gada 2.maija Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža un Jēkabpils novada pašvaldības 23.12.2021.Saistošo noteikumu Nr.31 par koku ciršanu ārpus meža Jēkabpils novadā nosacījumiem.
6. Jāņem vērā, ka koku ciršana pilsētu un ciemu teritorijās ir aizliegta laika periodā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, lai neraucētu putnu ligzdošanu.
7. Ja koks ir sasniedzis Ministru kabineta noteikumu Nr.309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža 1. pielikumā noteiktos koku izmērus, jasaņem saskaņojums no Dabas aizsardzības pārvaldes. Ja koks sasniedzis dižkoka izmērus, tad atļauju koka ciršanai izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde.
Vai drīkst nozāģēt kokam zarus, galotni jeb “notapot”?
Nedrīkst. Kategoriski ir aizliegts “tapot” jebkurus kokus novada teritorijā. Nepareiza koku, tajā skaitā zaru apzāģēšana veicina koka inficēšanos ar koksnes trupi izraisoosām sēnīšu saslimšanām, kas izraisa koka nestabilitāti un bīstamību nākotnē.
Ja koks atrodas jums piederošā teritorijā un jums nav zināšanu par koka vainaga pareizu kopšanu, iesakām sazināties ar sertificētu arboristu kokkopi, kas sniegs konsultāciju par pareizu koka kopšanu.
Ja koks ir zaudējis 80% vainaga var tikt piemērots sods līdz 700.00 euro privātīpašniekam vai 1400.00 euro sods juridiskai personai.
Vai papeļu pūkas ir alerģiskas?
Balzāma papeles pūkas nav alergēns, kas izraisa astmu. Papeles ziedēšanas laikā vizuāli saskatāmās sēklu lidpūkas piesaista gaisā esošos koku un graudzāļu ziedputekšņus un vēja ietekmē, tās pārnēsā. Savukārt ieelpojot ziedputekšņu mikroskopiskās daļas, cilvēki sūdzas par pastiprinātu sķaudīšanu, rinītu, acu asarošanu un citām aleģiskām reakcijām.
Ir sagatavots Latvijā sastopamo koku un graudzāļu ziedputekšņu kalendārs, kurā redzams, ka alergēnu sezona sākas martā un beidzas septembrī. Kā arī ziedputekšņu alerģiskā ietekme uz iedzīvotājiem nav lokāla. Ziedputekšņi ar valdošo vēju gaisa masām spēj nolidot līdz pat 2 000 km attālumā, un tad lietus laikā noklāt kādu reģionu. Tātad ar punktveida koku likvidēšanu konkrētā zonā, alerģijas nebeigsies.
Vai koku drīkst stādīt jebkur un jebkādu?
1. Nē. Ir jāzin, kam pieder zeme. Koku drīkst stādīt tikai savā īpašumā, ievērojot pietiekamus attālumus no robežas ar kaimiņu īpašumu, lai neradītu noēnojumu un apdraudējumu kaimiņu īpašumam nākotnē. Jānoskaidro vai tajā vietā nav pazemes vai virszemes inženiertīklu komunikāciju trases.Vai tā nav aizsargjosla elektrolīnijai, gāzes vadam, ūdensvadam,kanalizācijas vadam utt. Pašvaldības īpašums un koplietošanas teritorija nenozīmē, ka šajās teritorijās drīkst kaut ko stādīt un arī cirst bez zemes īpašnieka piekrišanas.
2. Jāzin izvēlētā koka sugas piemērotība augsnes sastāvam, grunstūdeņu atrašanās dziļums, gaismas prasības, ziemcietība, salcietība, pieauguša koka izmēru parametri, augstums vainaga platums, koka sakņu aizsargzona.
Vai novadā vispār ir dižkoki un kā zināt vai mans koks ir dižkoks?
Jā ir daudz un varam lepoties ar jauniem atradumiem ik mēnesi. Apzināto un reģistrēto dižkoku atrašanās vietas var aplūkot Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols https://ozols.gov.lv/pub .
Dižkokus dabā apzīmē ar zaļas krāsas pazīšanās zīmi ozollapas izkatā. Ja uz lielu dimensiju koka nav šādas zīmes, tas nenozīmē, ka koks nav dižkoks. Iespējams, ka koks vēl nav uzmērīts un apzīmēts, taču atbilst dižkoka statusam pēc sava izmēra un jau ir aizsargājams koks. Atverot 2010.gada 16.marta Ministru kabineta noteikumus Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi’ 2.pielikumu, var iepazīties no kāda izmēra sarakstā minētās koku sugas ir Valsts nozīmes dižkoki. Ja koks sasniedzis dižkoka izmērus, tad atļauju koka ciršanai izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde.