Drošība
bojāts vads

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm 2022. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1341 dzīvojamā mājā, kas ir par 24,4% vairāk pārbaužu kā 2021. gadā. Pēdējo četru gadu laikā vidēji gadā ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas 1009 dzīvojamās mājās. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās.

“Katru gadu atbilstoši pieejamiem resursiem un iespējām veicam ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamā sektorā, jo tieši tur notiek lielākā daļa traģisko ugunsgrēku, kuros iet bojā un cieš cilvēki. Ugunsdrošības prasību ievērošana ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanās iespējamību, bet, ja ugunsgrēks izcēlies, tad sekmē drošu cilvēku evakuēšanos, tādējādi saudzējot cilvēku dzīvības. Līdzās tam ugunsdrošības prasību ievērošana var ierobežot liesmu izplatīšanos un samazināt ugunsgrēka platību, tādējādi mazinot radītos zaudējumus. Aicinu dzīvojamo māju īpašniekus un apsaimniekotājus atcerēties, ka ugunsdrošības prasības nav mūsu iegriba, bet gan reāli instrumenti, kas ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanos dzīvojamās mājās. Turklāt daļa no tiem nav saistīti ar finansiāliem izdevumiem, bet gan ar iedzīvotāju ieradumu maiņu, novēršot neuzmanīgu rīcību ar uguni” uzsver VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Ugunsdrošības prasību pārkāpumi dzīvojamā sektorā

Dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka pieci biežāk sastopamie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir:

  • 36 % jeb 487 dzīvojamās mājās nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes.

Cilvēku ieradumi un vienlaicīgi lietojamo elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas, kas palielina īssavienojuma risku. Elektroinstalācijas pārbaudi, ko nodrošina sertificēti speciālisti, jāveic reizi 10 gados, un ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš.

  • 20,8 % jeb 279 dzīvojamās mājās materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās (kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai elektrosadales skapjos).

Daudzīvokļu mājas bēniņus, pagrabu un balkonu jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam - tas nozīmē, ka ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Savukārt, pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās vietās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus. Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbi, apgrūtinot pārvietošanos.

  • 13 % jeb 178 ēku kāpņu telpās, kā arī zem kāpņu laidiem un laukumiem tiek novietoti priekšmeti, konstatēta patvaļīga būvniecība, durvis evakuācijas ceļos nav viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.

Evakuācijas ceļi paredzēti cilvēku ātrai un neapgrūtinātai izkļūšanai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā, līdz ar to tiem ir jābūt brīvi pieejamiem. Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.

  • 10,7 % jeb 144 gadījumos nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas telpām un teritorijai, bet 12 % jeb 164  gadījumos nav veikta daudzdzīvokļu kopīpašnieku, īrnieku un nomnieku iepazīstināšana ar ugunsdrošības instrukciju;

Ugunsdrošības instrukcija ir konkrētai ēkai atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums, kurā iekļauta informācija par dzīvojamās mājas teritorijas, ēku un telpu uzturēšanu. Tāpat tajā tiek atrunāta rīcība ugunsgrēka gadījumā un sniegta informācija par pieejamām inženiertehniskajām sistēmām un aprīkojumu.

Katrs ceturtais ugunsgrēks – dzīvojamā sektorā

Aizvadītajā gadā 26% no visiem ugunsgrēkiem norisinājās tieši dzīvojamā sektorā. Ugunsdzēsēju glābēju novērojumi notikuma vietā ļauj secināt, ka dzīvojamā sektorā 61% gadījumu ugunsgrēku iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls ir nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas izraisījis 20,8% no ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā, savukārt 13,2% ugunsgrēku izraisījusi nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana.

“Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, bet pārējo novēršanai nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība – smēķējot, lietojot atklātu liesmu, gatavojot ēdienu vai iedegot sveces. Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaicīgi ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos,” skaidro M.Baltmanis.