Ko Austrumu pierobežas statuss varētu nozīmēt praksē - vairāk iespēju investīcijām, uzņēmējdarbībai un pakalpojumiem, vai galvenokārt jaunu politisku apzīmējumu? Par to 16. septembrī diskutēs Madonā, paralēli pulcējoties tiešsaistes klausīšanās vietās arī Smiltenē, Alūksnē un Jēkabpilī.
Pasākums sāksies plkst. 10.00 ar kopīgu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ikgadējās uzrunas par stāvokli Eiropas Savienībā jeb SOTEU skatīšanos. Tā ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienības politiskā gada uzrunām, kurā Komisijas priekšsēdētāja iezīmē galvenās ES prioritātes un turpmākos darbus.
Šogad Austrumvidzemē uzrunai sekos saruna par reģionam īpaši aktuālu tēmu - Austrumu pierobežas attīstību un to, ko Eiropas un Latvijas līmeņa lēmumi var nozīmēt cilvēkiem, uzņēmumiem, pašvaldībām, NVO un kopienām.
2026. gada februārī Eiropas Komisija pieņēma visaptverošu stratēģiju ES austrumu reģioniem , kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Tajā atzīts, ka šīm teritorijām nepieciešama īpaša pieeja ne tikai drošības, bet arī ekonomikas, investīciju, savienotības, nodarbinātības un demogrāfijas jautājumos. Vienlaikus Saeimā tiek virzīts Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums , kura mērķis ir radīt īpašu tiesisko regulējumu Austrumu teritorijas sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Likumprojekts pirmajā lasījumā jau ir atbalstīts, taču diskusijas par to vēl nebūt nav noslēgušās — nav vienošanās ne par finansējumu, ne konkrētajiem atbalsta instrumentiem, ne teritorijas robežām.
Viens no centrālajiem jautājumiem ir pavisam praktisks: kas Latvijā ir Austrumu pierobeža? Pašreizējā likumprojekta pieeja sākotnēji aptver Latgales plānošanas reģionu un Alūksnes novadu, taču diskusijās ir arī Jēkabpils, Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novadi. Vidzemes plānošanas reģions rosinājis skatījumu paplašināt, uzsverot, ka robežas ekonomiskā un drošības ietekme nebeidzas pie viena novada administratīvās robežas.
Tāpēc 16. septembra sarunā uzmanība būs vērsta ne tikai uz to, kam varētu piešķirt Austrumu pierobežas statusu, bet arī uz svarīgāko — ko tas reāli dotu. Vai tas nozīmētu labākas iespējas investīciju un ES finansējuma piesaistei, citādus atbalsta nosacījumus uzņēmējdarbībai, papildu instrumentus pašvaldībām vai lielāku atbalstu NVO, kopienām un vietējai noturībai?
Sarunā piedalīsies Agris Lungevičs, Madonas novada domes priekšsēdētājs, Normunds Mazūrs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs, un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve. Diskusiju vadīs Anete Urka.
Pasākums notiks 16. septembrī plkst. 10.00.
Galvenā klātienes norises vieta būs Madonas Biznesa un inovāciju centrs, Rūpniecības ielā 20, Madonā. Kopīgas skatīšanās un pieslēgšanās vietas būs arī Smiltenē, Pils ielā 2, Alūksnē, Dārza ielā 8A, un Jēkabpilī, Brīvības ielā 45.
Diskusijai iespējams pievienoties arī individuāli attālināti.
Īpaši aicināti piedalīties uzņēmēji, NVO un kopienu pārstāvji, pašvaldību darbinieki un citi, kuriem svarīga Austrumvidzemes attīstība.
Reģistrācija klātienes un attālinātai dalībai: https://forms.gle/9WPzbD6dug1yEaUp7
Pasākumu organizē EUROPE DIRECT Austrumvidzeme sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu un reģiona partneriem.
Kontaktinformācija
Anita Seļicka
ED-Austrumvidzeme@laukuforums.lv