Ministru kabinets nosaka mājsaimniecības materiālās situācijas (ienākumi, naudas uzkrājumi, īpašumi) izvērtēšanas un garantētā minimālā ienākuma pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas kārtību, kā arī mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. (Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumi Nr.809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”)
Jēkabpils novada Sociālais dienests vērš uzmanību uz to, ka uz mājokļa pabalstu var pretendēt ne tikai par trūcīgām vai maznodrošinātām atzītas mājsaimniecības, bet arī pārējās mājsaimniecības, kuru ienākumi un materiālā situācija kvalificējas iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajam.
Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī konkrētajā pašvaldībā un tur ir deklarējusi savu dzīves vietu. Ja mājoklis tiek īrēts, ir jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu.
Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt mājokļa pabalstu, izņemot gadījumu, ja mājsaimniecība iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.
Priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, sagatavojot iztikas līdzekļu deklarāciju, un izdevumus par mājokli apliecinošu rēķinu un cita veida pierādījumu uzrādīšana pašvaldības sociālajā dienestā.
Kā aprēķina mājokļa pabalsta apmēru
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus izdevumus (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta trešā daļa):
- par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);
- par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;
- ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (stājās spēkā 2026. gada 28. februārī) paredz, ka par periodu no 2026. gada 1. janvāra līdz 30.aprīlim pašvaldības, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai piemēro augstākus koeficientus:
- atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – 2,5 (parasti – 2,1);
- mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – 2 (parasti – 1,7);
- mājsaimniecībām, kurās ir bērni līdz 18 gadiem vai pilngadīgie, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja viņi mācās vai studē, – 2 (līdz šim šī mērķa grupa netika izcelta un tika piemērots koeficients 1,3);
- pārējām mājsaimniecībām – 1,7 (parasti – 1,3).
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) * KOEF + K – I, kur Pmaj – pabalsta apmērs;
(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai;
GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;
GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;
KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;
K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot normatīvos noteikto izdevumu summu);
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto GMI pabalsta apmēru).
Papildus izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz, ja mājsaimniecībai jau ir veikta materiālās situācijas izvērtēšana un ir aprēķināts mājokļa pabalsts, pašvaldības sociālais dienests bez personas iesnieguma saņemšanas par periodu no 01.01.2026. - 30.04.2026. veic mājokļa pabalsta pārrēķinu.
Mājsaimniecībā esošajai personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt mājokļa pabalstu un kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka pienākumus, izņemot gadījumu, kad persona ir:
- ar invaliditāti, vecuma pensijas saņēmējs vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajā vecumā;
- sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā vai cita persona mājsaimniecībā, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi, pieskatīšanu, ja to objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt citādā veidā;
- viens no bērna ar invaliditāti vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
- vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.
Par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata:
Vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu;
Zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas, dārza māju, kura izmantojama tikai vasaras periodā, vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes;
Sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus, bet ne vairāk kā vienu transportlīdzekli mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni vai persona, kurai izsniegts atzinums par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, ne vairāk kā divus transportlīdzekļus, kā arī lauksaimniecības tehniku un velosipēdus mājsaimniecībā;
Kapitāla daļas vai īpašumus, kam uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentās institūcijas liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no kā pēdējo triju mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ;
Nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzēja mājsaimniecībā dzīvojošai personai un kur savu dzīvesvietu deklarējuši un dzīvo atbalsta pieprasītāju pirmās pakāpes pilngadīgie radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;
Bērna nekustamo īpašumu;
Naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa ( 425 euro pirmajai personai mājsaimniecībā un katrai nākošajai – 298 euro) apmērā.
Kas jādara, lai saņemtu mājokļa pabalstu
Lai saņemtu mājokļa pabalstu, viena no mājsaimniecības personām vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
- iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;
- darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamās informācijas;
- izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā (Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 1. pielikums);
- visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
- dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms iesnieguma iesniegšanas (Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2.pielikums);
- dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu, mantošanas apliecība u.c.), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
- citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Sociālais dienests aicina Jēkabpils pilsētas iedzīvotājus dokumentu iesniegšanai dienestā pieteikties, zvanot uz tālruni 65207092 un pārējiem iedzīvotājiem atkarībā no dzīvesvietas - savam sociālajam darbiniekam – tālruņu numuri: Jēkabpils novada Sociālā dienesta klientu apkalpošanas centri | Jekabpils novada pašvaldība
Aicinām būt saprotošiem un iecietīgiem, jo pieaugot pieprasījumam pēc mājokļa pabalsta var veidosies rindas.