Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem, kā arī par vispārējās pamatizglītības programmu no 1. līdz 4. klasei.

Ja veselības stāvokļa dēļ izglītojamais (1. līdz 12. klase)  ilgāk par mēnesi nespēj apmeklēt izglītības iestādi, mācības organizē mājās, ņemot vērā valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, kas pamatojas uz ārstu komisijas vai ģimenes ārsta atzinumu.

Jēkabpils novada pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdei jāpiesakās iepriekš zvanot: 20371543 vai klātienē Draudzības aleja 26, Jēkabpils, Jēkabpils novads.

Pēc individuāla iepriekšēja pieraksta notiek izglītojamo ar speciālām vajadzībām izvērtēšana komisijas sēdēs klātienē

Pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja - Sarmīte Safronova, tel. +371 20371543

Pedagoģiski medicīniskās komisijas locekļi:

  • Logopēds - Andra Maksimova,
  • Psihologs -  Diāna Strause,
  • Psihologs - Kristīne Mežaraupe,
  • Speciālais pedagogs - Zane Mališeva,
  • Sertificēta ārstniecības persona - Mirdza Brikmane.

Jēkabpils novada pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdes tiek organizētas saskaņā ar 2021. gada 9. oktobra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.39. pedagoģiski medicīniskajā komisijā atzinuma sniegšanā par izglītojamam atbilstošu izglītības programmu klātienē piedalās personas, kurām ir primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Izņēmuma gadījumā komisijas sēdē izglītojamais un viņa likumiskais pārstāvis var piedalīties arī bez primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, ja par minēto faktu iepriekš informēta komisija.

Ierodoties uz Pedagoģiski medicīnisko komisiju vecāki/pilngadīgie izglītojamie vai pilnvarotās personas iesniedz šādus dokumentus:par izglītojamā intelektuālo spēju un veselības stāvokļa izvērtēšanu komisijā (iesnieguma veidlapu var aizpildīt arī ierodoties uz komisijas sēdi

  1. Vecāku iesniegums par izglītojamā intelektuālo spēju un veselības stāvokļa izvērtēšanu komisijā (iesnieguma veidlapu var aizpildīt arī ierodoties uz komisijas sēdi).
  2. Izglītojamā dzimšanas apliecība un vecāku personu apliecinošs dokuments.
  3. Ārsta speciālista (atbilstoši izglītojamā traucējumu veidam) atzinums par izglītojamā veselības stāvokli. Ārsta speciālista atzinums izdots ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.
  4. Ģimenes ārsta atzinums par izglītojamā vispārējo veselības stāvokli, tajā skaitā norādot ziņas par izglītojamā redzi un dzirdi. Ģimenes ārsta atzinums izdots ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.
  5. Psihologa atzinums, logopēda novērtēšanas ziņojums, speciālā pedagoga izvērtējums, kurš noformēts atbilstoši VISC izstrādātajiem metodiskajiem ieteikumiem. (veidlapa)
  6. Izglītības iestādes informācija  (veidlapa) par izglītojamo vai izglītojamā raksturojums, kuri sagatavoti ne agrāk kā vienu mēnesi pirms komisijas sēdes, kā arī individuālais izglītības plāns vai izglītojamajam mācību procesā un pārbaudes darbos piemērotie atbalsta pasākumi.
    Ja izglītojamais komisiju apmeklē atkārtoti, kopā ar izglītības iestādes informāciju jāiesniedz individuālais izglītības plāns.
  7. Sekmju izraksts vai liecība, darba burtnīcas un pārbaudes darbi dzimtajā valodā un matemātikā.

Vecāku iesniegums Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes Pedagoģiski medicīniskajai komisijai

Izglītības iestādes informācija par izglītojamo, kurš tiek pieteikts Pedagoģiski medicīniskajai komisijai (no pirmsskolas)

Izglītības iestādes informācija par izglītojamo, kurš tiek pieteikts Pedagoģiski medicīniskajai komisijai (1.- 4.klases izglītojamam)

Atbilstoši izglītojamā traucējumu veidam nepieciešami papildu dokumenti :

Izglītojamiem ar redzes traucējumiem

 

Ārsta oftalmologa atzinums, kas izdots ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.

 

 

Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem

 

Otorinolaringologa, audiologa un audiologopēda atzinums vai logopēda novērtēšanas ziņojums, kas izdots ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.

 

Psihologa atzinums, kas izdots ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes.

Izglītojamiem ar centrālās nervu sistēmas saslimšanām – arī bērnu neirologa vai neirologa atzinumu,  kas izdots ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.

Izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem

 

Ortopēda, reimatologa, traumatologa vai bērnu ķirurga vai ķirurga atzinums, kas izdots ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.

Radioloģiskās (apstiprina radiologs), funkcionālās vai citas objektīvās izmeklēšanas metodes slēdziens, kas izdots ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.

Nepieciešamības gadījumā – bērnu neirologa vai neirologa atzinums, kas izdots ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.

Izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām

 

Atkarībā no saslimšanas veida ftiziatra vai alergologa vai pneimonologa vai gastroenterologa vai endokrinologa atzinums, kas izdots ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.

 

 

Izglītojamiem ar valodas traucējumiem

 

Logopēda novērtēšanas ziņojums vai audiologopēda atzinums, kas izdots ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.

 

Psihologa atzinums, kas izdots ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes.

 

Nepieciešamības gadījumā atkarībā no traucējuma veida - otorinolaringologa un audiologa vai bērnu neirologa vai psihiatra vai ķirurga atzinums, kas izdots ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.

Izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (pirmsskolas izglītībā)

Izglītības vai klīniskā psihologa  atzinums ar kopējo pilnu   intelektuālo spēju attīstības līmeņa izvērtējumu, kas izdots ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes.

 

Nepieciešamības gadījumā (atkarībā no traucējuma veida vai smaguma pakāpes) bērnu psihiatra vai psihiatra atzinums, kas izdots ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.

 

Izglītojamiem ar  mācīšanās  traucējumiem (pamatizglītībā)

 

Izglītības vai klīniskā psihologa  atzinums ar kopējo pilnu   intelektuālo spēju attīstības līmeņa izvērtējumu, kas izdots ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes.

 

Nepieciešamības gadījumā (atkarībā no traucējuma veida vai smaguma pakāpes) bērnu psihiatra vai psihiatra atzinums, kas izdots ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.

 

Izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem

 

Bērnu psihiatra vai psihiatra vai bērnu neirologa vai neirologa atzinums, kas izdots ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.

 

Izglītības vai klīniskā psihologa atzinums ar kopējo pilnu intelektuālo spēju attīstības līmeņa izvērtējumu, kas izdots ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes.

 

Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem

Izglītības vai klīniskā psihologa atzinums ar kopējo pilnu intelektuālo spēju attīstības līmeņa izvērtējumu, kas izdots ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes.

Bērnu psihiatra vai psihiatra atzinums, kas izdots ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.

 

Izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem

 

Izglītības vai klīniskā psihologa atzinums ar kopējo pilnu intelektuālo spēju attīstības līmeņa izvērtējumu, kas izdots ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes.

Bērnu psihiatra vai psihiatra atzinums, kas izdots ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.

Nepieciešamības gadījumā (atkarībā no traucējuma veida un smaguma pakāpes) citu ārstu atzinumi.

 

Komisijas speciālisti savas kompetences ietvaros veic izglītojamo pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko izpēti un attīstības traucējumu diagnosticēšanu, iesaka piemērotu izglītības programmu.

 

         Bērna attīstība līdz 7 gadu vecumam ir nozīmīgākais personības attīstības posms, kas ir pamats visai bērna tālākai attīstībai. Šajā periodā raksturīga liela kustību aktivitāte, augšana, runas un koordinācijas spēju attīstība, tādēļ svarīgi laicīgi pamanīt un diagnosticēt bērna attīstības īpatnības un to izpausmes. Tas, kas bērna dzīvē notiek šajā posmā, ietekmē bērna kognitīvo, veselības un sociālo attīstību. Ir jānodrošina, lai bērna pieredze ir pozitīva un attīstoša. Tāpēc nozīmīga ir sadarbība starp visiem bērna dzīvē un attīstībā iesaistītajiem: ģimenes locekļiem, ģimenes ārstu, pirmsskolas pedagogiem, psihologu, logopēdu un citiem speciālistiem, kuri var palīdzēt laicīgi novērst bērna agrīnā vecuma iespējamos attīstības traucējumus un sniegt nepieciešamo atbalstu. Visiem bērniem ir tiesības saņemt vajadzīgo atbalstu “pēc iespējas agrāk” un tieši tad, kad tas ir vajadzīgs.

       2021. gada 29.jūnijā ir pieņemti MK noteikumi Nr. 453 “Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs”, kas nosaka izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēs. Izglītojamā likumiskais pārstāvis tiek iepazīstināts ar izpētes rezultātiem un ieteikumiem.

Metodikas

  •  Intelekta izpēte ( Vudkoka- Džonsona tests (WJ IE), Vekslera intelekta tests bērniem (WISC-IV)
  • Ahenbaha bērna uzvedības novērtēšanas aptauja
  • ABAS – Adaptīvās uzvedības novērtējuma sistēma – II
  • LMST – Latviešu valodas un matemātikas sasniegumu tests
  • DIBELS Next – lasītprasmes un lasīšanas grūtību novērtēšana
  • Theraplay metode

 

  •   Barboletas metode
  • MFAD – Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika (bērniem vecumā no 1 līdz 3 gadiem)

           Izmantojot Minhenes funkcionālās attīstības diagnostiku, iespējams novērtēt 1 - 3 gadus vecu bērnu attīstību 7 dažādās jomās: staigāšanas prasmes, roku veiklības, percepcijas (sakarību uztveres), runas attīstība, valodas sapratne, sociālās prasmes un patstāvības attīstība. Šī diagnostikas metode ļauj noteikt, kādam vecumam atbilst bērna prasmes šajās jomās. Balstoties uz diagnostikā iegūtajiem rezultātiem, vecākiem tiek sniegts bērna attīstības raksturojums un, nepieciešamības gadījumā, arī ieteikumi, kā veicināt noteiktu bērna prasmju attīstību. Izvērtējums notiek, pamatojoties uz konkrētām izpausmēm katrā jomā. Iegūtos vērtējumus atspoguļo grafisks pieraksts - attīstības zona mazulim. Diagnostikas materiāls t.s. Minhenes koferis ir standartizēts materiāls - priekšmeti izmēros, krāsās, faktūrās un formās atbilstoši Eiropas labās prakses paraugiem. Šī diagnostika ar mērķtiecīgas terapijas palīdzību ļauj mazināt iedzimtus vai agrīni iegūtus traucējumus vai bojājumus. Tā ir iespēja palīdzēt daudziem mazuļiem, kuru attīstību iespējams novērot un novērtēt pietiekami agri, piedāvājot agrīnas veselīgas attīstības iespējas soli pa solim.

             

 

 

 

Smilšu terapija.

     Viena no lielākajām smilšu spēļu terapijas metodes priekšrocībām ir iespēja simboliskā, tēlu veidā izteikt savus iekšējos pārdzīvojumus, līdz ar to, tā ir efektīva darbā ar cilvēkiem, kuriem ir grūti savus pārdzīvojumus izteikt vārdos. Smilšu spēļu terapijas metode palīdz arī izpaust emocijas, kontrolēt tās, tāpēc tā ir efektīva, ja ir emocionālās sfēras traucējumi. Tāpat tā var iedarboties nomierinoši un palīdzēt atbrīvoties no iekšējās spriedzes. Smilšu terapiju izmanto ļoti aktīviem bērniem, lai mazinātu trauksmi.