Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina - kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība!
Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī! Jānopļauj zāle, jāsagrābj lapas un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic pastāvīgi, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem. Teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakopjot savas piemājas teritorijas, īpašums un arī neapsaimniekotās teritorijas, ir iespējams izvairīties no tā, ka pavasarī kāda neuzmanīgas rīcības rezultātā var izcelties plašs kūlas ugunsgrēks.
Atceries!
Kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas!
Kādi sodi ir paredzēti par kūlas dedzināšanu?
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām (280 līdz 700 euro);
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta otrajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (140 līdz 430 euro), bet juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 euro);
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta pirmajai daļai, par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (30 līdz 280 euro), bet juridiskai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (280 – 1400 euro).
Ņem vērā!
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sūta informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Kāpēc nedrīkst dedzināt kūlu? Mīti un patiesība
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti saistībā ar kūlas dedzināšanu, piemēram, ka dedzinot pērno zāli zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids, kā cīnīties ar ērcēm. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
1. Mīts: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.
Patiesība: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties, piemēram, uz ēkām. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
2. Mīts: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.
Patiesība: Kūlas dedzināšanas nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai. Iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībā un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
3. Mīts: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka.
Patiesība: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidības vietās. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas. Dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada mēslošanas efektu, kas dabiskajai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ, samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
4. Mīts: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm.
Patiesība: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
5. Mīts: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.
Patiesība: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos. To ieviesa iebraucēji. Krievijā un Ukrainā, kur bija plašas un neapkoptas zemes platības, tika dedzināta kūla.