Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padome (AP) akceptējusi reģiona pašvaldībās izvirzītās kandidatūras tradicionālā apbalvojuma “Gada uzņēmējs Zemgalē 2021” piešķiršanai.
Šādu konkursu ZPR sadarbībā ar pašvaldībām organizē jau kopš 2016. gada, kad pirmo reizi titulu “Gada uzņēmējs Zemgalē” saņēma viena vidējā vai mazā uzņēmuma īpašnieks katrā no reģionā ietilpstošajām pašvaldībām. Šogad, ņemot vērā valstī notikušo Administratīvi teritoriālo reformu, AP nedaudz ir mainījusi konkursa Nolikumu un paredzējusi katrā no sešām teritorijā ietilpstošajām pašvaldībām, apbalvojumam izvirzīt pa vienam pretendentam trīs dažādās nominācijās – Gada jaunais uzņēmējs ar pieredzi līdz trim gadiem, Gada mikro vai mazais uzņēmējs ar ne vairāk kā pussimts darbiniekiem un ar apgrozījumu ne lielāku par 10 miljoniem eiro gadā, kā arī Gada vidējais vai lielais uzņēmējs ar vairāk nekā pussimts darbiniekiem un apgrozījumu lielāku par 10 miljoniem eiro gadā.
Savukārt apbalvojuma pretendentu visnotaļ stingrie vērtēšanas kritēriji, arī vīrusa Covid-19 pandēmijas apkarošanas apstākļos, saglabājušies iepriekšējie. Nolikums paredz, ka šādu atzinību var saņemt uzņēmumu īpašnieki, kuru uzņēmums reģistrēts vai veic saimniecisko darbību konkrētās pašvaldības teritorijā. Turklāt pretendentiem nedrīkst būt nodokļu vai nodevu parādu, kā arī pārkāpumu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Pārējo kritēriju starpā minēta uzņēmuma darbības pozitīvā ietekme uz novada vai pilsētas, kā arī reģiona ekonomisko izaugsmi un sociālo problēmu risināšanu. Līdztekus tam pretendentam jāveic videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana, ar savu produkciju jābūt aktīvam vietējā vai ārzemju tirgus dalībniekam, bet īpaši augstu tiek vērtēts radošums uzņēmumā un sabiedriskā aktivitāte. Visiem laureātiem, kuru pulks, kopš minētās tradīcijas iedibināšanas, jau sasniedzis skaitli 128, tiek piešķirts ZPR augstākais apbalvojums – Atzinības raksts, piemiņas velte ar Zemgalei raksturīgo vējdzirnavu atveidu un naudas balva 500 eiro apmērā. Tam visam var pievienot laureātu godināšanas sarīkojumu, kas tradicionāli novembrī, pirms vai pēc Latvijas jubilejas dienas, izņemot šo un pērno gadu, notiek greznajā Rundāles pilī ar atbilstīgu kultūras programmu.
Aizvadāmā gada laureātu pulkā, kuru skaits, atbilstīgi pašvaldību pašreizējam daudzumam reģionā, ir mazliet mazāks nekā pērn, pārstāvēto nozaru un uzņēmējdarbības veidu spektrs ir visai plašs. Ir uzņēmēji, kuru darbs atzinīgi novērtēts Zemgalei raksturīgajā lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes jomā, taču pamanīts un godā celts ir arī veiksmīgu mašīnbūves, kokapstrādes, ēdināšanas un tūrisma jomas pārstāvju veikums, jo visi viņi ir stipri un enerģiski radoša ceļa gājēji.
Gada jaunais uzņēmējs Zemgalē
Jelgavas valstspilsētā par laureātu atzīta SIA “CENTRAL CAFE”. Veiksmīga krīzes pārvarēšana Covid-19 pandēmijas laikā, ļāvusi uzņēmumam atvērt jaunu restorānu “Panorāmas skati”, kas iekārtots jelgavnieku un pilsētas viesu iecienītā tūrisma objekta – Svētās Trīsvienības baznīcas torņa astotajā stāvā no kura augstumiem, Mītavas tilta Pasta salas galā labi saskatāms otrs uzņēmuma lolojums - restorāns “Pilsētas elpa”. Aizkraukles novadā laureātes godā ir uzņēmēja Indra Avotiņa, SIA “Arnolija” īpašniece, kura zināšanas servisa, viesmīlības un tūrisma menedžmentā papildinājusi studējot ārzemēs, bet pēc 10 gadu prombūtnes atgriezusies bērnības dienu pilsētā Pļaviņās un par biznesa ideju konkursā iegūto balvu izveidojusi savu uzņēmumu, kas aizvien paplašinās un sniedz mobilās ēdināšanas pakalpojumus. Jaunie uzņēmēji Līva un Aldis Vecvanagi, SIA “Rolial-W” īpašnieki no Bauskas novada Vecumiekiem, saviem pakalpojumiem izveidojuši preču zīmi “Kids GYM”. Viņu uzņēmējdarbības aktivitātes vērstas uz to, lai nodarbībās vecākiem kopā ar bērniem, pielietojot modernus palīglīdzekļus un jaunākās atziņas pasaules medicīnā un pedagoģijā, arī lauku vidē sekmētu bērnu attīstības pilnveidošanos. Savukārt Maira Ķikure no Dobeles novada Vītiņu pagasta ir SIA “Nomadic Homes” īpašniece un darbojas tūrisma, izmitināšanas, izklaides biznesa, kā arī atpūtas organizēšanas jomā. Uzņēmums Zemgalē un visā Latvijā piedāvā unikālu atpūtas veidu – nakšņošanu vigvamos, kas ir rūpīga roku darba rezultāts un kalpo kā izcila alternatīva parastai teltij. Mairas vadītais uzņēmums prasmīgi sadarbojas arī ar citiem pakalpojumu sniedzējiem novadā, sevišķi dabas un gastronomiskā tūrisma jomā. SIA “ALFA VSI” Jelgavas novada Glūdas pagastā nodarbojas ar lidaparātu un kosmosa kuģu remontu, apkopi un sniedz reklāmas aģentūras pakalpojumus, taču plašāku ievērību uzņēmums guvis iesaistoties domubiedru radītā, strauji plaukstošā pakalpojumu kompleksā “Nākotnes piedzīvojumu un izklaides parks” ar industriālā dizaina vērtību izpētes un saglabāšanas, kā arī veca ābeļdārza izmantošanas dominanti centrā. Savukārt SIA “Klētnīca” pieder Jēkabpils novadā pirmais beziepakojuma veikals. Tā īpašniece Maira Tropa, kas pati nāk no Madonas puses, pāris gadu laikā lieliski iejutusies Jēkabpils valstspilsētas biznesa vidē un gādā par tuvākas un tālākas apkaimes mājražotāju produktu pārdošanu un popularizēšanu, piedāvājuma dažādošanu, par sadarbības partneru loka paplašināšanu un pircēju izglītošanu daudzos aktuālos vides un cilvēka veselības nodrošinašanas jautājumos.
Gada mazais uzņēmējs Zemgalē
SIA “Universāls LTD” Jelgavas valstspilsētā nodarbojas ar mikroautobusu un speciālo automobiļu pārbūvi un pārdošanu autobusu parkiem, pasažieru pārvadātājiem, tūrisma jomas uzņēmējiem, auto un moto sporta entuziastiem, valsts un pašvaldību iestādēm. Iegūtais ISO 9001 kvalitātes sertifikāts un ieviestā kvalitātes vadības sistēma ir apliecinājums tam, ka savulaik iemantotā autobūves slava un tradīcijas Jelgavā atgriežas. Starp citu, aizvadītajā vasarā uzņēmums piejūras pilsētai Ventspilij, piemēram, piegādāja pirmos divus pasažieru pārvadāšanai pielāgotos elektrobusus. Gaumīgas jostas, naudas maki, somas, mugursomas, portfeļi, rotas, plānotāju, viesu grāmatu un albumu vāki, suvenīri un vēl citas skaistas un derīgas lietas top Aizkraukles novada SIA “Kāpiņa” modes uzņēmumā “Dunense”. Tā saimniece ir Inese Kāpiņa – ādas mākslinieciskās apstrādes meistare ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, kura amata prasmēs labprāt dalās kā ar ekskursantiem tā citiem interesentiem, bet ražojumus realizē nesen jaunās telpās atvērtajā darbnīcā, dažādās izstādēs un gadatirgos, kā arī interneta platformā. SIA “Iecavnieks&Co”Bauskas novadā ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā un jau daudzus gadus ir viens redzamākajiem pārtikas ražotājiem Zemgalē. Uzņēmums apsaimnieko aptuveni 500 hektāru lauksaimniecības zemes, audzē eļļas linus un rapšus, lauku pupas un arī kviešus. Mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana minēto kultūru audzēšanā un pārstrādē, kā arī speciālistu, darbinieku un sadarbības partneru vidū iesakņojusies “zaļā domāšana” ir garants saražotās produkcijas augstai kvalitātei un uzņēmuma attīstības ilgtspējai. Latvijas valsts jubilejas dienā – 18. novembrī SIA “LuRaVe” Dobeles novada Augstkalnes pagastā 2016. gada 18. novembrī atvērtajai, vienai no retajām lauku aptiekām, arī jubileja, tiesa gan tikai pirmo piecu gadu. Minētā aptieka ir tās īpašnieces, diplomētas farmaceites Ivetas Kurlovičas lolojums, kura zināma arī kā Latvijas Farmaceitu biedrības balvas “Gada farmaceits – 2017” ieguvēja. Tas tālab, ka īsā laikā apveikto visnotaļ atzinīgi novērtē, gan Augstkalnes un citu tuvējo pagastu iedzīvotāji, gan klienti no plašākas apkaimes un pat kaimiņzemes Lietuvas, jo kādreizējā ceļmalas kroga ēkā iekārtotā aptieka izceļas ar plašu preču sortimentu, darbinieku laipnību un atsaucību. Zemgales tūrisma sejā noturīgu vaibstu veido Jelgavas novada SIA “Ozolaivas”, kuras valdes priekšsēdētājs ir Mārcis Laidiņš, var teikt – savas jomas profesionālis. Ozolniekos bāzētais uzņēmums ne tikai iznomā laivas un laivošanas inventāru, plāno un vada pārgājienus ar laivām pa pārbaudītiem maršrutiem, pārsvarā Zemgales plašajā upju tīklā, bet aktīvi piedalās arī dažādu svētku un festivālu norisēs, novadpētnieku ekspedīcijās un vides sakopšanas talkās. Tā kā Zemgales līdzenumā vasarā mazajās upēs straume dažkārt gandrīz vai apstājas un ziedēt sāk aļģes, laivošanai pa Svēti, Sviteni, Vircavu, Platoni piemērotākais laiks ir pavasarī, bet saullēktu un saulrietu baudīšanai pārējie gadalaiki Bērzē, Driksā, Lielupē, Iecavā, Misā, Mēmelē, Lielupē, Lielajā Ķemeru tīrelī un citviet Zemgalē. Nākamā gada nogalē dibināšanas 30. gadskārtu, kas sākumā bijusi kooperatīvā sabiedrība, varēs atzīmēt Jēkabpils novada SIA “Dona”, kas ražošanas apjoma ziņā ir ceturtais lielākais maizes cepēju uzņēmums valstī, bet lielākais to konkurentu vidū, kuru īpašnieki ir vien Latvijas pilsoņi. “Donas” produkciju – rupjmaizi, saldskābmaizi, baltmaizi un vēl četrus citus maizes veidus, kā arī septiņu veidu konditorejas izstrādājumus Zemgales un ne tikai Zemgales patērētāji vislabāk var novērtēt gandrīz visos reģionā rīkotajos gadatirgos un svētku pasākumos, Uzņēmēju dienās Rīgas Centrāltirgū, kā arī iepērkoties lielveikalos un ,protams, arī ceptuves pārdotavā Salas pagastā. Paši ražotāji savu produkciju vērtē īsi un kodolīgi – “Ar rokām izlolota, ar uguni apmīļota!”, jo tajā ieceptas meistaru gan labās domas gan mīlestība.
Gada vidējais vai lielais uzņēmējs Zemgalē
Valstspilsētā Jelgavā izvietotais uzņēmums “PET Baltija” ir vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā Baltijā. Pēdējos gados tā vietējā Biznesa parka teritorijā atvērusi jaunu PET granulu ražotni, kur diennaktī saražo aptuveni 20 tonnu augstvērtīgu produkciju, ko var izmantot pārtikas iepakojuma izgatavošanā. Ražošanas paplašināšana uzņēmumā “PET Baltija” ir vērtējama kā plats solis Latvijas aprites ekonomikas modeļa ieviešanā, taču ņemot vērā, ka Latvijā atkārtoti pārstrādātu izejvielu izmantošana ražošanā pagaidām nav sevišķi populāra, Jelgavā saražotās granulas gandrīz pilnībā tiek eksportētas uz citām Eiropas valstīm. Aizkraukles novada SIA “Liellopu izsoļu nams” vadītājs Kaspars Ādams ar liellopu audzēšanu nodarbojas jau trešajā paaudzē. Dzimtā pārmantotās un nemitīgi papildinātās zināšanas, kā arī uzkrātā praktiskā darba pieredze ir labs garants Baltijā vienīgā liellopu izsoļu nama pastāvēšanas stabilitātei un attīstībai nākotnē. Katru mēnesi Latvijas – Lietuvas pierobežai tuvējā izsoļu namā piedalās vairāk nekā 2 000 Latvijā audzēti gaļas šķirņu jaunlopi, jo Mazzalves uzņēmumam savus dzīvniekus uztic jau vairāk nekā 3 500 Latvijas lauku saimniecības. Turklāt Kaspara Ādama vadītais uzņēmums Latvijā ir lielākais gaļas šķirņu dzīvnieku eksportētājs, tālab izsoles ne reti notiek angļu valodā. Lai raksturotu Bauskas novada SIA “Lielzeltiņi” arī jālieto jēdziens Baltija, jo arī šis uzņēmums ir viens no vadošajiem vietējiem putnu gaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmumiem Baltijā. Jau 20 gadus mērķtiecīgi investējot uzņēmuma un ražošanas tehnoloģiju attīstībā, “Lielzeltiņos” rada produktus, kas uzlūkojami par kvalitātes paraugu Eiropā. Vietējā tirgū ar zīmolu “Bauska” nonāk putnu gaļas kūpinājumi, desas, ruletes, marinādes, kas īpaši pieprasītas vasaras sezonā. Ziemā patērētājiem vairāk tīk cepeškrāsnī gatavojamie pusfabrikāti, bet kā eksporta produkti deviņās Eiropas valstīs galvenokārt nonāk cepti gaļas produkti. SIA “Basltic Candles Ltd” Dobeles novadā ir lielākais sveču ražotājs Baltijā un viens no Lielākajiem Eiropā. Ik gadu uzņēmumā saražo aptuveni 5 000 tonnu oriģināla dizaina un dažādu krāsu toņu smaržīgu sveču. Ražotnei piederošā veikalā par piemērotāko suvenīru tās izvēlas gan daudzi ekskursanti, gan citi interesenti. Turklāt piedāvājumā ir gan telpās, gan ārā lietojamas sveces. Pateicoties teicamai kvalitātei, produkcijas lielākā daļa tiek eksportēta uz Skandināviju un daudzām Eiropas valstīm, arī uz ASV. Dobeles sveču ražotāji izmanto vien pārbaudītas, drošas un dabīgas izejvielas, kā arī videi draudzīgas tehnoloģijas. Arī šogad Eksporta un inovāciju gada balvas piešķiršanai nominācijā “Eksportspējīgākais komersants” lielo un vidējo komercsabiedrību grupā konkursa otrajā kārtā izvirzīts sveču ražotājs SIA “Baltic Candles Ltd.” Jelgavas novada SIA “Laflora” vārds pēdējā laikā visai bieži redzams lielāko žurnālu, laikrakstu un ziņu aģentūru pirmajās slejās, jo tās īpašnieki nākuši klajā ar ieceri par visai ambicioza plāna īstenošanā, proti, Kaigu purvā līdz 2025.gadam izbūvēt iespaidīgu 22 vēja turbīnu parku, kas ik gadu ļaus saražot tādu elektroenerģijas daudzumu, kas pielīdzināms aptuveni pieciem procentiem visas Latvijas elektroenerģijas gada patēriņam. Vēja parks un zaļā industriālā zona ir reģionālas nozīmes projekts, kas dos ieguldījumu ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. SIA “Dižmežs” ir ģimenes uzņēmums Jēkabpils novada Krustpils pagastā, kas ar darbu nodrošina aptuveni 100 strādājošo. Pārsvarā uzņēmumā no bērza gatavo mēbeļu sagataves un ražo kurināmo kamīniem – malku, briketes, iekurus. Atbilstīgi nosaukumam komercsabiedrība pievērsusies arī meža apsaimniekošanai, bet aptuveni 95 % kopējā naudas apgrozījuma veido no eksporta gūtie ienākumi. Uzņēmums aktīvi piedalās dažādos starptautiskos konkursos un izstādēs un Jēkabpils novada vārdu prezentē tādās sadarbības partneru zemēs kā Somija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija, Dānija, Holande, Beļģija, Francija, Itālija un vēl citās.