Viens no Memoriālo muzeju apvienības muzejiem, Raiņa un Aspazijas vasarnīca (Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) decembra mēnesī aicināja ciemos ģimenes, dodot iespēju darboties Ziemassvētku pastā, rosinot rakstīt vēstules Raiņa dzimtenē Jēkabpils novadā dzīvojošajiem senioriem. Šo projektu veidoja un vadīja muzeja darbinieces Linda Grīnberga, Valentīna Zute un Gunita Paupere. Konkrētie senioru vārdi sameklēti sadarbībā ar Rites pagasta sociālo darbinieci Oksanu Makučoni. Rakstītājiem par šiem senioriem iedota konkrēta informācija, daži dzīves fakti, aizraušanās un mīļas nodarbes.
Šī iecere radusies, pētot muzeja fondu materiālus, tur savāktos rokrakstus. „Ziemas pēcpusdienā jau krēsloja, kad atkal redzēju Raini, ejot uz savu vientulību un, nezin kāpēc, man likās, ka viņam bija skumji. Man radās tik neatvairāma vēlēšanās aiziet pie viņa un pateikt ko labu,” – lasāms kaimiņu meitenes Elizabetes atmiņās par viņas pirmo iepazīšanos ar Raini tieši Ziemassvētku vakarā.
Muzeja pārstāve Gunita Paupere, kurai Sēlija, Rites pagasts, ir dzimtā puse, stāsta par muzeja apmeklētāju iesaistīšanos Ziemassvētku pasta aktivitātēs: „Daloties aizraujošajos stāstos un malkojot piparmētru tēju no gandrīz tāda paša termosa, kāda Rainis ar kafiju cienāja Elizabeti (Raiņa termoss joprojām ir apskatāms muzejā!), atnākušās ģimenes kopā ar muzeja darbiniecēm veidoja pastkartes un rakstīja vēstules astoņiem Raiņa dzimtā Sēlijas novada vientuļajiem senioriem, kas dzīvo Rites pagasta apkaimē. Ar pagasta rūķu starpniecību bērni jau iepriekš uzzināja mazliet par cilvēku, kam vēstule tika rakstīta. Kādu aizrāva stāsts par stipro onkuli Leo, kas visu grib izdarīt pats, citu aizkustināja tantes Dzintras rūpes par kaķīšiem, bet kāds noteikti vēlējās ko pateikt onkulim Jurim, kurš saviem sunīšiem katru rītu smērē sviestmaizes.”
Gunita Paupere ar savu meitu, LU studenti Laini, atvedusi svētku sveicienus Elkšņu pagasta „Mazormaņos” dzīvojošiem pensionāriem Rudītei Urbacānei un Jurim Rusiņam. Viņiem vēstules rakstījuši Karolina, Katrīna Ķepule, Marians un Džonatans Rancāni. Sevišķi aizkustinošas vēstules no Ikšķiles bērniem, kurās viņi pastāsta par sevi un interesējas par Sēliju: „Man ļoti patīk spēlēt klavieres, vijoli un dziedāt korī. Es gribētu Tev kādreiz kaut ko nospēlēt un dzirdēt kādu interesantu stāstu par Sēliju. Nekad neesmu bijis Ormaņkalnā, bet izklausās ļoti interesanta vieta! Ļoti priecājos, ka mums Raiņa un Aspazijas muzejā bija iespēja uzrakstīt kādam vēstuli. Gaidīšu no Tevis atbildi!”
Mums katram ir kāds labs vārds, ko gribētu pateikt otram, tikai dažkārt mēs neprotam to izdarīt. Varbūt uzrakstīt? Rainis un Aspazija savā dzīves laikā uzrakstīja viens otram 2499 vēstules… Tas iedvesmo arī mūs meklēt vēstuļu papīru, aploksnes un markas. Un kam vēstuli vēlētos uzrakstīt Tu?
Liels PALDIES gan Raiņa un Aspazijas muzeja darbiniekiem par skaisto ierosmi, gan ģimenēm, kurās vecāki kopā ar saviem bērniem piedalās labajos darbos un vairo LABO tik konkrētā veidā – no sirds uz sirdi, iebraucot pagalmā, atverot durvis, ienākot mājā, piesēžot pie galda, parunājoties ar dzīvē daudz pieredzējušajiem cilvēkiem.
Foto no Gunitas Pauperes un Rudītes Urbacānes personīgā arhīva