Šajā gadā biedrība “Sēlijas laivas” kopā ar domubiedriem “Dabas resursu aizsardzības biedrība” un “LiVelo”, sadarbības partneriem “Jēkabpils Sporta centrs” īstenoja kampaņu “Apkārt Jēkabpils novadam” dabas tūrisma potenciāla izzināšanai Jēkabpils novadā. 144,33 kilometri ar velosipēdu, 76,09 kilometru pārgājiens un 27 kilometri laivojot - tāda ir statistika šim pasākumu ciklam.
Šis pasākumu kopums biedrībai bija līdz šim lielākais izaicinājums organizatoru lomā, jo bija neierasti daudz neparedzētu vai neparedzamu faktoru, kas varēja būtiski ietekmēt pasākumu gaitu. Lai, nu, kā, izdevās lielākā daļa lietu. Par to, kas neizdevās: laivu grupas brauciens piedzīvoja organizatorisko neveiksmi (grupa izklīda lielā vēja un dažādu citu iemeslu dēļ), to uzskatām par lielāko organizatorisko kļūdu. Nākamreiz zināsim, ko noteikti darīt citādāk (piemēram, airus izsniegt tikai brīdī, kad instruktors ir klāt un gatavs doties ceļā).
Galvenie secinājumi par dabas tūrismu Jēkabpils novadā. Tam resursu pietiek, bet trūkst uzņēmības un strādāšanas dzirksts. Bieži norāžu zīmju un publisku aprakstu par tūrisma objektu un pakalpojumu nav pat tur, kur saimnieko privātīpašnieki. Šīs lietas sakārtošana var dot būtisku pienesumu kopējai tūrisma attīstībai. Vēl viena lieta, kas spilgti izgaismojās - lai iegūtu labu tūrisma pakalpojumu, ir jāzina vietējie tūrisma objektu un faktu zinātāji, kas ikdienā nesniedz tūrisma pakalpojumu, bet labprāt atsaucas, ja tiek uzrunāti. Šie cilvēki pārsvarā ir apveltīti ar tik ļoti, ļoti bagātīgām zināšanām par vietējo apkārtni, sabiedrību un vēsturi, ka spētu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu jebkurai tūristu grupai – tomēr lielākoties tie nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību, līdz ar to ļoti apgrūtinoši par pakalpojumu norēķināties.
Atsevišķs stāsts ir ūdenstūrismu. Daugavas posmā no Jadvigovas līdz Dignājas baznīcai praktiski iztrūkst jebkāda informācija par pieejamajiem pakalpojumiem, kas tur jau ir – pie ūdens nav norāžu par atpūtas vietām, piemēram, pie Dunavas pārceltuves, vai kempingiem. Šajā posmā nav arī nevienas laivu nomas vai labiekārtotas makšķerēšanas vietas. Labais krasts ir krietni sakoptāks (nopļauti mauriņi līdz pašai Daugavai, uzlietas glempingu teltis vairākās vietās, daudzviet izveidotas peldvietas un laivu piestātnes). Tam ir arī pamatojums - labais krasts jau izsenis ir bijis krietni apdzīvotāks, līdz arī to ekonomiski jaudīgāks. Tomēr kreisajam krastam ir identisks potenciāls iegūt pienesumu no ūdenstūrisma.
Gribam uzsvērt, ka Jēkabpils novada tūrismu veido katrs no atsevišķajiem tūrisma objektiem vai pakalpojuma sniedzējiem – un katra atbildība ir izdarīt labāko, ko tas spēj. To arī novēlam visiem uzņēmīgajiem!
Šim rudenim atlicis vēl neliels pārgājiena posms kreisajā krastā, un tad būs laiks aktivitātēm Daugavas labajā krastā. Paldies, visiem domubiedriem un līdzjutējiem, kas ir ar mums šajā ceļā! Pasākumi notika ar Jēkabpils novada finansiālu atbalstu NVO konkursa 2023 ietvaros.
